Noticias

Tribunál Hatún Despaixu Liberta Membru Polísia Sientífika Investigasaun Kriminál

todayJuly 29, 2026 88

Background
share close

Díli, 29 Jullu 2026 (RAFA.TL) –  Tribunál Judisial  Primaria Instánsia Díli (TJPID),  Kuarta-kalan ne’e,  hatún  despaixu hodi  liberta membru Polísia Sientífika de Investigasaun Kriminál (PCIC) ida ne’ebé  hetan kapturasaun husi Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) Munisípiu Díli.

Notísia Relevante: PNTL Kaptura Membru Polísia Sientífika Investigasaun

Tuir informasaun ne’ebé RAFA.TL asesu husi fontes importante iha TJPID haktuir despaixu libertasaun ne’e sai hafoin Tribunál halo apresiasaun ba elementu sira iha prosesu. Maski nune’e, prosesu investigasaun sei kontinua tuir lei bainhira autoridade kompetente konsidera presiza.

Ho desizaun Tribunál nian ne’e, Komandu PNTL Munisípiu Díli kumpri  ho respeitu tanba bazeia ba lei no evidénsia ne’ebé despaixu husi Tribunál.

Fontes ne’e hateten públiku hein katak prosesu ne’e sei kontinua ho transparénsia no respeitu ba Estadu Direitu, ho objetivu atu garante justisa ba parte hotu ne’ebé envolve iha kazu ne’e.

Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) Munisípiu Dili, Kuarta-ne’e, hale’u tuku 10:00 dadeer Otl,   ezekuta mandadu detensaun husi Tribunál  hodi  kaptura diretór  interinu PCIC, Dedi Silva ne’ebé deskonfia iha relasau ho aktu ninian hodi halo intervensaun ka interrupsaun ba  operasaun ekipa konjunta PNTL ho Servisu Migrasaun nian bainhira identifika no dezmantela rede scam call centre iha  área Kampu Baru, Comoro, Díli, Segunda-kalan liubá.

Fó hanoin hikas katak instrumentu legál ne’ebé regula órgaun polísia kriminál sira iha Timor-Leste – Lei kona-bá Organizasaun Investigasaun Kriminál (LOIC), 9/2022 – estabelese ho klaru distinsaun iha kompeténsia sira entre Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) no Polísia Sientífika  Investigasaun Kriminál (PCIC), rua ne’e hotu klasifika hanesan “órgaun polísia kriminál kompeténsia jenérika nian”.

Instrumentu ne’e define katak PNTL, ho delegasaun autoridade judisiária, responsavel ba investigasaun krime sira ne’ebé nia kompeténsia la rezerva eskluzivamente ba PCIC ka órgaun espesializadu sira seluk.

Lei fó kompeténsia eskluzivu ba PCIC atu investiga konjuntu krime sira ne’ebé luan no exaustivu, inklui krime sira hasoru vida, tráfiku umanu, krime seksuál sira, krime sira hasoru seguransa estadu nian, fraude informátika agravadu, no brankeamentu kapitál, entre sira seluk.

Iha artigu ida-ne’e nia laran maka krime sira relasiona ho rede sira scam call centre monu, liuliu liuhosi fraude informátiku agravadu, ne’ebé esplika PCIC nia intervensaun iha operasaun sira ho natureza ida-ne’e.

Artigu 7 hosi dekretu ne’e estipula katak órgaun sira polísia kriminál nian ho kompeténsia jerál – hanesan PNTL (Polísia Nasionál Timor-Leste nian) – tenke hadook-an hosi hahú ka kontinua investigasaun sira ba krime sira ne’ebé hetan daudaun investigasaun hosi órgaun espesializadu ida, hanesan PCIC (Polísia Investigasaun Kriminál).

Regra ida-ne’e hakarak evita sobrepozisaun operasionál sira, hanesan ida ne’ebé karik sai hanesan orijen ba dezentendimentu entre elementu sira hosi Diresaun Servisu Investigasaun Kriminal (DSIK) hosi PNTL ho PCIC.

Dekretu ne’e rasik prevee, iha n.º 4 hosi Artigu 7º, mekanizmu atu rezolve konflitu jurisdisaun sira-ne’e: iha situasaun ne’ebé órgaun polísia kriminál rua ka liu reklama kompeténsia ba kazu ne’ebé hanesan, autoridade judisiária kompetente deside, tuir lei prosesu penál nian.

Polísia Sientífika no Investigasaun Kriminál nia Lei Orgánika rasik (Dekretu-Lei Nú. 15/2014, loron 14 fulan Maiu, ne’ebé hetan alterasaun hosi Dekretu-Lei Nú.

Órgaun polísia kriminál sira seluk tenke relata kedas ba PCIC faktu ruma ne’ebé sira hatene relasiona ho preparasaun no ezekusaun ba tipu krime ida-ne’e no, to’o nia intervensaun, hala’o medida prekausaun hotu-hotu ne’ebé nesesáriu no urjente atu asegura evidénsia.

Joranlista: João Carlos

 

Written by: RafaFM

Rate it

Sé maka ita

Harii husi Nilton no Akita durante tempu susar sira hafoin referendu, Rádiu Rafa mosu nu’udar símbolu esperansa no rekonstrusaun iha Timor-Leste. Ida-ne’e maka estasaun rádiu dahuluk ne’ebé mosu hafoin independénsia, halibur foin-sa’e sira, habelar ksolok, no fó lian ba jerasaun foun, maski bainhira barak sei hela iha uma ne’ebé halo ho ahu-ruin hafoin destruisaun ne’ebé kauza hosi violénsia ne’ebé mosu hafoin referendu 1999, iha ne’ebé timoroan sira vota atu haketak hosi Indonézia no harii nasaun ida ne’ebé independente no livre.

Kontaktu sira
error: Content is protected !!