Noticias

Tribunál Hatun Despaixu Halo Despezu Administrativa Ba Rai iha Aldeia Metin III-Bebonuk

todayMay 15, 2026 11

Background
share close

Díli, 15 Maiu 2026 (RAFA.tl)- Trbunál hatun despaixu hamutuk ho autoridade sira halo despezu administrativu ba rai iha Aldeia Metin III, Suku Bebonuk.

Marí Alkatiri (taka sapeo mean) tuun direta ba haré prosesu despezu administrativu ba rai iha Aldeia Metin III, Suku Bebonuk.

Parsela rai refere durante ne’e iha disputa entre família Lurdes Menezes no Marí Alkatiri no Advogadu privadu Octavio Cardoso deklara nia parte hamutuk ho kliente mantein desizaun parsiál ne’ebé Trbunál fó sai ona.

Iha Sesta (15/05/2026), hale’u tuku 09:30 Otl, Autoridade Judisiál, seguransa, autoridade lokal no proprietáriu (nain ba rai), Marí Alkatiri hamutuk ho família marka prezensa iha terenu atu akompaña diretamente prosesu despezu administrativu ligadu ho kazu dusputa rai ne’e.

Bainhira despezu administrativu ne’e la’o hela, advogadu privadu Octavio Cardoso, ne’ebé fó asisténsia Juridisiál  ba família Lurdes Menezes, halo intervensaun hodi husu atu autoridade judisiál sira ezekuta mandadu Trbunál nian bazeia ba desizaun parsial husi Trbunál ba rai disputa refere.

Octavio Cardoso hatete disputa rai Bebonuk, durante ne’e tama ona ba prosesu judisiál no desizaun Trbunál Parsial, nune’e parte hotu-hotu tenke respeita prosedimentu legal antes halo mudansa ruma iha lokal refere.

“Ha’u ohin liu husi ne’e mak haré katak rame  uitoan depois ha’u para, maibé ha’u la simu nutifikasaun husi Tribunál, ha’u laiha koñesementu direta husi Trbunál sobre prezensa Tribunál nian iha ne’e, tanba depois  revogasaun ba akordaun Tribunál Rekursu prosesu ne’e, atravesa reklamasaun  hanesan esplika antes tiha ona, Juis nain tolu maka halo revogasaun ba iha sira nia desiZaun rasik no absolve totalmente Sra. Lurdes husi prosesu ne’e, depois halo revogasaun deside parsial, signifika hodi fahe rai ne’e ba parte rua,” Advogadu Privadu Octavio Cardoso  hateten ba jornalista sira.

Octavio Cardoso afirma durante ne’e desputa rai lori malu ba iha Tribunál no desizaun Tribunál no Tribunál Rekursu mós afavor ba Lurdes Menezes, maibé sira (Alkatiri-red) halo fali  reklamasaun hodi muda desizaun no muda akordaun Trbunál Rekursu nian.

Defesa Octavio Cardoso  fó atensaun bainhira justisa nafatin ho hanesan ne’e sei hamosu dezestre  bo’ot ba iha iha Trbunál.

Observasaun  Rafa.tl iha terenu haré katak, bainhira Advogadu privadu Octavio Cardoso nia prezensa iha terrenu hetan keadas reasaun  husi Marí Alkatiri, eis-Primeiru-Ministru ho nia oan mane Lukenu Alkatiri no oan feto Nurima Alkatiri atuál membru Parlamentu Nasionál husi Bankada FRETILIN hodi husu atu advogadu  husik fatin ne’e no bainhira la satisfas ho desizaun ne’ebé iha bele halo Rekursu ba Tribunál.

Iha dezintendimentu ne’e família Marí Alkatiri ho nia oan mane Lukenu Alkatiri husu mós ba autoridade seguransa sira atu hasai Advogadu Octavio Cardoso husi fatin ne’ebé halo despezu administrativu, maibé la konsege no ikus mai parte rua laiha tan dezintendimentu no parte advogadu mos hateten submete ba despezu administrativu ne’e, maibé tenke lao tuir koridor juridiku no desizaun parsiál ne’ebé Tribunál fó sai ona.

Hafoin dezintendimentu ne’e, parte autoridade judisiál kontinua halo despezu administrativu ba terenu ne’ebé iha tuir markasaun no desizaun parsial Tribunál nian.

Sita husi  konta Facebook, DR. Mari Bin Amude Alkatiri hakerak katak prosesu Judisiál Rai Aldeia Metin 3, Suku Bebonuk, Dom Aleixo, Díli, RDTL. Prosesu judisiál ne’e naruk tebes no envolve desizaun sira ne’ebé kontraditoriu entre instánsia tribunál nian.

Atu komprende loloos saida mak akontese, presiza análize fali kronolojia desizaun nian entre Tribunál Distritál Dili (Primeira Instánsia) no Tribunál de Rekursu (TR).

Objetu husi disputa ne’e mak rai ida ho luan 16.115 m² iha Bebonuk, Dili ho nia kronolojia kazu mak hanesan;

Inísiu iha Tribunál Distritál Dili

Kazu ne’e hahú hosi Mari Bim Amude Alkatiri ne’ebé reivindika direitu ba rai ne’e.

Iha inísiu, Tribunál Primeira Instánsia la deklara Alkatiri nu’udár na’in ba rai tomak no la rekoñese rejime espesiál ba titulár ba kazu ne’e.

Desizaun Primeiru/Dahuluk husi Tribunál de Rekursu, iha loron 18 fulan-Marsu  tinan 2021,   Mari Bim Amude Alkatiri aprezenta rekursu ba desizaun inisiál ne’e, no Tribunál de Rekursu fó razaun ba nia iha parte balun.

Tribunál Rekursu rekoñese Alkatiri nia direitu nu’udar na’in ba rai tomak, bazeia ba dokumentu istóriku aforamentu tinan 1923 no Lei Rai nian. Maibé, Tribunál Rekursu haruka fali prosesu ne’e ba Tribunál Distritál atu kumpri fali hodi análize parsela rai ida ne’ebé família Lourdes Menezes okupa, atu hatene detallu kona-bá sira-nia okupasaun (hahú horibainhira no se sira okupa ho intensaun di’ak).

Desizaun Tribunál sira (2021-2024)

Bainhira simu fali kazu ne’e, Tribunál Distritál Díli mantein nafatin ninia pozisaun inisiál no la tuir orientasaun husi Tribunál  Rekursu tinan 2021 nian.

Situasaun ne’e, tuir Maríl Alkatiri, nu’udar des-respeitu ba ierarkia judisiál.

Desizaun 2024 no Reklamasaun

Marí Bim Amude Alkatiri halo rekursu fali, ho alegasaun katak iha violasaun ba kazu ne’ebé deside tiha ona (caso julgado). Nune’e, Alkatiri rekore fila fali no invoka ba nulidade, ho fundamentu katak Tribunál  Rekursu kontra fali ninia desizaun rasik husi tinan 2021.

Desizaun Finál (Fevereiru 2025)

Iha loron 9 fulan-Fevereiru 2025, koletivu juis sira husi Tribunál Rekursu koriji fali perkursu hodi foti desizaun, Revoga parte balun husi desizaun anterior no konfirma Marí Alkatiri nu’udar na’in ba rai 16.115 m².

Hasai de’it parsela ida ho luan 1.560 m² ne’ebé família Lourdes Menezes okupa.

Ba parcela ki’ik ne’e, tribunál mantein katak seidauk deklara ema ida nu’udar na’in.

Marí Bim Amude Alkatiri, rekoñesidu nu’udar na’in legál ba kuaze rai tomak, ho luan maizumenus 14.500 m². Lourdes Menezes, la iha rekoñesimentu ka direitu nu’udar na’in ba parsela 1.560 m², maibé tribunál mós seidauk entrega rai ne’e ba Alkatiri, hodi husik hela “vazio” jurídiku ba kestaun ne’e.

Jornalista: João Carlos/Editór: Vito Salvadór

 

Written by: RafaFM

Rate it

Sé maka ita

Harii husi Nilton no Akita durante tempu susar sira hafoin referendu, Rádiu Rafa mosu nu’udar símbolu esperansa no rekonstrusaun iha Timor-Leste. Ida-ne’e maka estasaun rádiu dahuluk ne’ebé mosu hafoin independénsia, halibur foin-sa’e sira, habelar ksolok, no fó lian ba jerasaun foun, maski bainhira barak sei hela iha uma ne’ebé halo ho ahu-ruin hafoin destruisaun ne’ebé kauza hosi violénsia ne’ebé mosu hafoin referendu 1999, iha ne’ebé timoroan sira vota atu haketak hosi Indonézia no harii nasaun ida ne’ebé independente no livre.

Kontaktu sira
error: Content is protected !!