Noticias

Timor-Leste Kondekora Eis-Ministru Negósiu Estranjeiru Indonéziu Na’in-Rua

todayMay 19, 2026 39

Background
share close

Díli, 19 Maiu 2026 (RAFA.tl)- Xefe Estadu Timor-Leste, José Ramos-Horta, kondekora eis-Ministru Negósiu Estranjeiru Repúblika Indonézia na’in-rua; Hassan Wirajuda (2001–2009), ho Marty Natalegawa, ne’ebé assume pasta Ministru Negósiu Estranjeiru Repúblika Indonézia husi itnan 2009–2014, ho Kolar Orden Timor-Leste iha Palásiu Prezidensial, Tersa (19/05/2026), iha ámbitu Série Palestra Prezidensiál 2026 II, ho tema “Timor-Leste iha ASEAN: Kompleta Sírkulu Rejionál no Navega Turbulénsia Globál,”.

Iha aprezentasaun,  Prezidente Repúblika, José Ramos-Horta hatete, palestra ne’e ezamina kona-bá transformasaun relasaun entre Timor-Leste no Indonézia, hodi destaka oinsá sira-nia viajen husi rekonsiliasaun ba parseria, oferese lisaun folin-boot ba diplomasia pós-konflitu rejionál no globál. Avalia signifikasaun hosi adezaun Timor-Leste nian iha ASEAN, konsidera oinsá rekonsiliasaun istóriku bele loke dalan ba integrasaun no kooperasaun kle’an liután iha Sudeste Aziátiku nia laran, no esplora estratejia sira ba ASEAN atu mantein unidade no ekilíbriu, hodi permite rejiaun ne’e atu navega ambiente jeopolítiku ida ne’ebé kompleksu liu no fahe malu.

Eis-Ministru Negósiu Estranjeiru Repúblika Indonézia Dr. Hassan Wirajuda aprezenta kona-bá “Husi Rekonsiliasaun ba Integrasaun: Ba Konstrusaun Komunidade iha ASEAN/Ázia Leste,” hodi esplora oinsá relasaun Indonézia-Timor-Leste serve nu’udár planu globál ba diplomasia pós-konflitu.

Eis-Ministru Negosiu Estranjeiru Indonézia nian, Marty Natalegawa, aprezenta kona-bá “Navega entre Recifes sira iha mundu Multi-Polar,” hodi aplika nia filozofia renomada “remar entre dois recifes” ba Timor-Leste nia autonomia estratéjiku iha kompetisaun U.S.-Xina.

Timor-Leste asumi nia fatin lolós iha ASEAN, Palestra Prezidensiál 2026 Série II no serimónia kondekorasaun ba estadista distintu na’in-rua subliña lia-loos ida ne’ebé laiha tempu: dame la’ós de’it auzénsia konflitu nian maibé prezensa diplomasia persistente no ho prinsípiu. Viajen husi rekonsiliasaun ba integrasaun rejionál, ne’ebé inkorpora husi  Wirajuda no  Natalegawa, oferese sinál ida ba nasaun ki’ik sira ne’ebé navega iha turbulénsia globál.

Prezidente Ramos-Horta nia vizaun, ne’ebé agora grava iha nasaun nia trajetória, fó hanoin mai ita katak kompleta sírkulu rejionál la’ós pontu finál ida maibé inísiu ida, kompromisu ida atu harí Sudeste Aziátiku ida iha ne’ebé iha diálogu prevalese divizaun, iha ne’ebé kanek istóriku sira sai hanesan fundasaun parseria nian, no iha ne’ebé mezmu estadu ki’ik liu bele ajuda diriji dalan ba futuru ida ne’ebé estável liu, ho esperansa no inkluzivu.

“Ita-boot sira nia konsepsaun kona-bá ekilíbriu rejionál, ida-ne’e halo referénsia ida sai importante liután. Ne’e maka kontribuisaun sira ka buat ruma ne’ebé boot liu duké diplomasia Nitro nian. Ita-boot kontribui ba arkitetura ida ne’ebé estável liu, kooperativu liu no inkluzivu liu. Ohin ami hakarak, hafoin ami rona ita-boot. Ami iha onra atu kompara ita-boot ho orden mundu nian, kondekorasaun aas liu estadu nian ne’ebé ami halo’’ Hatete Prezidente Repúblika José Ramos-Horta.

Biografia Badak Hassan Wirajuda no Marty Natalegawa

Hassan Wirajuda serbí nu’udar Ministru Negósiu Estranjeiru Repúblika Indonézia nian husi tinan 2001 to’o 2009 no depois nu’udár membru Konsellu Asesór Prezidensiál Indonézia nian. Nia hetan kréditu barak nu’udár inisiadór prinsipál ba konseitu Komunidade Polítika no seguransa ASEAN nian no hala’o papél desizivu ida iha estabelesimentu Komisaun Intergovernamentál ASEAN nian kona-bá Direitus Umanus. Notavelmente, nia ko-parseria diretamente ho Prezidente Ramos-Horta hodi kria Komisaun Lia-loos no Amizade entre Indonézia no Timor-Leste iha tinan 2005, hodi tau matan ba ninia mandatu atu rezolve violasaun todan sira iha pasadu. Nia mós servisu nu’udár xefe negosiadór ho Movimentu Aceh Livre no fasilitadór ba Akordu Pás Manila nian entre Governu Filipina no MNLF.

Agora dau-daun nu’udár Reitór Universitas Prasetiya Mulya, nia kontinua forma polítika liu husi ninia knaar nu’udár Asesór Senior ba Ekipa Negosiasaun Fronteira Indonézia no membru Komisaun Trilaterál.  Hassan Wirajuda graduadu husi Universidade Indonézia, Universidade Oxford, Eskola Direitu Harvard (LL.M.), no Eskola Fletcher (M.A.L.D.), no simu Medalla osan-mean husi Fletcher.

Marty Natalegawa serbí nu’udár Ministru Negósiu Estranjeiru Repúblika Indonézia nian husi 2009 to’o 2014 no autór ba aklamadu Does ASEAN Matter? A View from Within. Nia maka Membru Distintu ida hosi Institutu Polítika Sosiedade Ázia nian no Prezidente husi Rede Líder sira Ázia Pasífiku nian kona-bá la-proliferasaun nukleár.

Natalegawa sai instrumentál hodi asegura ratifikasaun Indonézia nian ba Tratadu Proibisaun Teste Nukleár Komprensivu no hetan kréditu hodi hahú konseitu “ekilíbriu dinámiku” ASEAN nian ba Indo-Pasífiku. Nia hala’o knaar nu’udár Prezidente Konsellu Seguransa ONU nian, Reprezentante Permanente Indonézia nian iha ONU, no Embaixadór iha Reinu Unidu no Irlanda. Ninia onra sira inklui

Grand Cordon of the Rising Sun (Japan) no hetan nomeasaun nu’udár Honorary Knight Commander of the Order of St. Michael and St. George (UK). Membru ida husi Konsellu Konsultivu Nivel Aas Sekretáriu-Jerál ONU nian ba Mediasaun, nia hetan sitasaun barak hanesan pensadór ida husi polítika esterna no seguransa internasionál ne’ebé respeitadu liu husi nia jerasaun iha Ázia-Pasífiku. Dr. Marty Natalegawa iha D.Phil. husi Universidade Nasionál Austrália, M.Phil. husi Cambridge, no BSc husi Eskola Ekonomia Londres nian.

Atribuisaun Kolar Ordem Timor ba Hassan Wirajuda no Marty Natalegawa, realiza tuir Dekretu Prezidente Repúblika No. 50/2026, rekoñese Dr. Wirajuda nia papél fundamentál hodi harí diplomasia rekonsiliasaun entre Timor-Leste no Indonézia. Ninia kontribuisaun ba Komisaun ba Lia-loos no Amizade hatudu katak justisa no dame bele la’o hamutuk”. Informa Prezidente Repúblika.

Jornalista; Remígia Locatelii/ Editór: Vito Salvadór

Written by: RafaFM

Rate it

Sé maka ita

Harii husi Nilton no Akita durante tempu susar sira hafoin referendu, Rádiu Rafa mosu nu’udar símbolu esperansa no rekonstrusaun iha Timor-Leste. Ida-ne’e maka estasaun rádiu dahuluk ne’ebé mosu hafoin independénsia, halibur foin-sa’e sira, habelar ksolok, no fó lian ba jerasaun foun, maski bainhira barak sei hela iha uma ne’ebé halo ho ahu-ruin hafoin destruisaun ne’ebé kauza hosi violénsia ne’ebé mosu hafoin referendu 1999, iha ne’ebé timoroan sira vota atu haketak hosi Indonézia no harii nasaun ida ne’ebé independente no livre.

Kontaktu sira
error: Content is protected !!