Ouvir RAFA Ritmo, Voz e Coração de Timor
Díli, 02 Juñu 2026 (RAFA.TL)- Parlamentu Nasionál (PN), Tersa (02/06/2026), aprová finál global Orsamentu Retifikativu ho montante millaun 271 USD ho votu a-favor 42, kontra zero no abstensaun 23 husi Bankada opozisaun FRETILIN ho PLP.
“Rezultadu votasaun finál global, a-favor 42, kontra zero no abstensaun 23, hodi nune’e Orsamentu Retifikativu 2026 pasa,” hateten Prezidente Parlamentu Nasionál Maria Fernanda Lay iha plenária PN.
Xefe Bankada FRETILIN Aniceto Lounginhos Guterres Lopes liuhusi deklarasaun Bankada FRETILIN hatete tuir loloos Bankada FRETILIN vota a-favor tanba sentidu krizé. Maibé FRETILIN vota abstensaun tanba medida sira ne’ebé Governu aprezenta iha Orsamentu Retifikativu sei la salva Timor husi impaktu krizé mundial nian.
“Medida sira ne’e sei alevia de’it, maibé la metiga riskú ne’ebé Timor-Leste no nian emar sira hasoru daudaun no iha future,” Deputadu Aniceto Lounginhos Guterres Lopes afirma.
Xefe Bankada KHUNTO António Verdial de Sousa, konfirma katak orsamentu retifikativu 2026 laloos dokumentu tekniku de’it, ne’e kontratu sosiál entre estadu ho povu husi Rejiaun Autonomu Espesial Oé-Cusse Ambeno (RAEOA) to’o Lautem no mós arkipela Ataúro to’o Jaco.
“Bankada KHUNTO vota a-favor, ho esperansa ida nu’udár Deputadu, ami kesi Governu ho kompromisiu tolu ne’ebé tenke tama iha akta plenária husi diskusaun no debate orsamentu retifikativu 2026 ba loron sira ikus ida-ne’e,” António Verdial de Sousa hateten.
Partidu KHUNTO mós rekomenda pontu tolu importante iha sira nia deklarasaun hodi husu atu Governu liuhosi dezenvolvimenru rural presiza públika lista kompletu benefisiariu uma dignu iha suku no teritoriu nasionál tomak. Ministériu Edukasaun tenke selu divida ba 100% professor kontratadu hotu no livru eskola to’o ba estudante ida-idak nian liman. Ikus liu bankada opozisaun ne’e mós husu atu molok to’o tinan 2027 Governu tenke aprezenta relatóriu ezekusaun Orsamentu Retifikativu 2026 mai komisaun C ho dadus desegradu munisípiu ida-idak nian.
Deputada Bankada PLP Ermenegilda da Costa Laurentina hateten, Bankada PLP fó votu abstensaun ba Orsamentu Jeral Estadu (OJE) Retifikativu 2026, tanba orsamentu retifikativu ida-ne’e hodi atende soké externa no impaktu husi funu Médiu Oriente, maibé la’ós ba povu rihun ba rihun ne’ebé afeita ba alargamentu estrada.
“Iha sorin seluk setór produtivu hanesan agrikultura, setór ekonomiku ne’ebé lori benefisiu ba povu, tanba funu ida-ne’e nian influsoins la’ós ba de’it mina, maibé setór ekonomia no sosiál, maibé tuir Governu katak funu iha Médiu Oriente impaktu de’it ba mina nian folin, maibé faktu presu nesesidade bazikú mós akontese ona aumenta,” hatete Deputada Ermenegilda da Costa Laurentina.
Xefe Bankada PD Manuel Henrique Noronha ohin bankada PD lori militante nian naran fó ona votu konfiansa ba IX Governu konstituisionál, ne’ebé lidera husi Primeiru Ministru Kay Rala Xanana Gusmão hodi aprová proposta lei.
“Aprovasaun orsamentu retifikativu 2026 nu’udár obrigasaun moral polítika Partidu Demokratiku nian, tanba partidu PD ho nia aliadu CNRT mak hamoris IX Governu konstituisional hodi jere povu no nasaun nian moris,” Deputadu Manuel Henrique Noronha hateten.
Xefe Bankada CNRT Patrocino Fernandes dos Reis hatutan, Bankada CNRT sei la halo deklrasaun polítika oin-oin, maibé aproveita de’it deklarasaun koletivu ne’e atu hato’o katak Bankada CNRT fó votus a-favor ba Orsamentu Retifikativu 2026.
“Nu’udár responsabilidade no obrigasaun ami nian reprezenta povu atu sustenta Governu nian inisiativa sira atu hatán ba situasaun krizé mundial ne’ebé Timor-Leste direitamente afetadu tanba Timor-Leste nu’udár nasaun ne’e importadorba kombustivél,” Deputadu Patrocino Fernandes hateten.
Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão hato’o agradese tebes ba parte hotu tanba loron hirak ne’e mai hamutuk deskuti Orsamentu Retifikativu 2026 iha Parlamentu Nasionál dalaruma dehan sira deskuti-diskuti malu, mais ida-ne’e mak demokrásia fó hanoin ba malu.
“Ha’u mós mai aprende buat barak husi Deputadu sira, fó lembra katak atu halo buat ruma karik tenke haré ba ne’ebá haré ida-ne’e ne’ebé ajuda malu duni, bolu mós atensaun ba ami kona-bá buat ne’ebé barak ne’ebé falta. Ami la dehan katak ami halo buat hotu-hotu, maibé ami sei prezisa haka’ás aan nafatin atu halo di’ak liután, saida mak ami bele halo no fó valor duni ba ukun aan ne’e,”
Nia afirma Governu simu kritíka hotu-hotu husi Bankada sira hodi hadi’a sala ne’ebé mak iha, nune’e agradese ba parte hotu nia apoiu iha debate orsamentu retifikativu 2026 embora vota abstensaun ne’e mós apoiu boot ida.
Jornalista: Zita Menezes/Editór: Vito Salvadór
Written by: RafaFM
Orsamentu Retifikativu Millaun 271 USD Aprova iha Finál Global
Harii husi Nilton no Akita durante tempu susar sira hafoin referendu, Rádiu Rafa mosu nu’udar símbolu esperansa no rekonstrusaun iha Timor-Leste. Ida-ne’e maka estasaun rádiu dahuluk ne’ebé mosu hafoin independénsia, halibur foin-sa’e sira, habelar ksolok, no fó lian ba jerasaun foun, maski bainhira barak sei hela iha uma ne’ebé halo ho ahu-ruin hafoin destruisaun ne’ebé kauza hosi violénsia ne’ebé mosu hafoin referendu 1999, iha ne’ebé timoroan sira vota atu haketak hosi Indonézia no harii nasaun ida ne’ebé independente no livre.
Copyright Rafa.tl - Desenvolvido por Justweb.pt