Ouvir RAFA Ritmo, Voz e Coração de Timor
Iha operasaun ba buska no apreensaun rede scam call centre iha Kampu Baru, Comoro, Segunda-kalan, mosu dezentendimentu entre membru DSIK ho diretór interinu PCIC ne’ebé ikus mai video dezentendimentu nian sai viral iha mídia sosiál Facebook.
Díli, 29 Jullu 2026 (RAFA.TL)- Ministru Justisa, Sérgio de Jesus Fernandes da Costa Hornai, laiha koñesimentu kona-bá dezentendimentu entre ekipa operasuan konjunta Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) no Servisu Migrasaun ho diretór interinu Polísia Sientifika Investigasaun Kriminál (PCIC).
Ba Jornalista sira iha Palásiu Governu, Kuarta-ne’e, Ministru Justisa Sérgio de Jesus Fernandes da Costa Hornai hateten nia parte seidauk simu relatóriu kona-bá dezentedimentu ne’e no kauza husi dezentendimentu ne’e.
“Sertu autoridade órgaun Polísia Kriminál tenta hela halo nia servisu balu. Ha’u lahatene modu operandus ne’e oinsá, ha’u seidauk iha informasaun detallu,” Sérgio Hornai hateten.
Ministru Justisa haktuir nia parte dadaun ne’e iha deit koñesimentu kona-bá autoridade Polisia asegura hela membru PCIC ida iha sala detensaun durante oras 12 molok aprezenta tuir mandadu Tribunál Judisiál Primeira Instánsia Díli (TJPID) nian.
“Halo hela detensaun balu ba iha membru PCIC ida. Ha’u lahatene nia modus operandus ne’e oinsá, hau seidauk ha informasaun detallu porque ha’u seidauk iha dokumentu detallu ida, prosesu sira hanesan ne’e dentru nafatin iha tramitas legais sira ne’ebé eziste, hodi nune’e bele fó satisfasaun ba sidadaun hotu,” Ministru Justisa Sergio Hornai informa.
Membru governu ne’e haktuir hanesan ministru sei la fó sala ba servisu sira ne’ebé instituisaun Estadu nian atua, maibé tenke entre kooperasaun, tenke iha objetivu ida klaru tuir deit regulamentu Estadu nian bazeia ba Lei númeru 4/V(4a)kona-bá lei organizasaun investigasaun kriminal define ona papel servisu idak-idak nia ho ninia kompeténsia propriu.
Bazeia ba iha krime transnasional liga ho lei organizasaun investigasaun kriminal, kabe ba iha Polisia Sientífika Investigasaun Kriminál (PCIC) hanesan órgaun ida ne’ebé estabelese atu halo servisu. Maibé, Ministru Justisa esplika, la kuran buat ida entre kooperasaun institusional servisu iha órgaun Polísia Kriminál sempre iha koordenasaun, liu husi asaun ida.
Ministru Justisa deklara bazei ba desentedimntu ne’e, parte hotu-hotu tenke muda mentalidade kona-bá papel servisu entre instituisaun idak-idak bazeia ba lei ne’ebé maka vigora .
Iha fatin hanesan Ministru Interiór Francisco da Costa Guterres informa, bazeia ba dezentendimentu ne’e ministériu rua rezolve ona hodi asegura koordenasaun servisu ba interese Estadu nian.
“Ami buka rezolve ona kestaun dezentendimentu ne’e, ita uza instituisaun maka rezolve ne’ebé ami diskute ona no haré ona tanba kestaun ne’e tenke lalais atu asegura koordenasaun servisu,” Ministru Francisco da Costa Guterres hateten.
Membru Governu ne’e haktuir, sira sei koordena ho Ministeriu Públiku hanesan titulár ba prosesu hotu hodi nune’e bele kabe ba ministériu ida ne’ebé maka iha kompeténsia kle’an liubá kazu sira nune’e hodi labele akontese tan dezentendimentu iha terrenu.
Iha operasaun buska no apreensaun rede scam call centre iha Kampu Baru, Comoro, Segunda-kalan, 27 Jullu ne’e, mosu dezentendimentu entre membru ekipa konjunta DSIK ho diretór interinu PCIC ne’ebé ikus mai video dezentendimentu nian sai virál iha mídia sosiál Facebook.
Fó hanoin hikas katak instrumentu legál ne’ebé regula órgaun polísia kriminál sira iha Timor-Leste – Lei kona-bá Organizasaun Investigasaun Kriminál (LOIC), 9/2022 – estabelese ho klaru distinsaun iha kompeténsia sira entre Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) no Polísia Sientífika Investigasaun Kriminál (PCIC), rua ne’e hotu klasifika hanesan “órgaun polísia kriminál kompeténsia jenérika nian”.
Instrumentu ne’e define katak PNTL, ho delegasaun autoridade judisiária, responsavel ba investigasaun krime sira ne’ebé nia kompeténsia la rezerva eskluzivamente ba PCIC ka órgaun espesializadu sira seluk.
Lei fó kompeténsia eskluzivu ba PCIC atu investiga konjuntu krime sira ne’ebé luan no exaustivu, inklui krime sira hasoru vida, tráfiku umanu, krime seksuál sira, krime sira hasoru seguransa estadu nian, fraude informátika agravadu, no brankeamentu kapitál, entre sira seluk.
Iha artigu ida-ne’e nia laran maka krime sira relasiona ho rede sira scam call centre monu, liuliu liuhosi fraude informátiku agravadu, ne’ebé esplika PCIC nia intervensaun iha operasaun sira ho natureza ida-ne’e.
Artigu 7 hosi dekretu ne’e estipula katak órgaun sira polísia kriminál nian ho kompeténsia jerál – hanesan PNTL (Polísia Nasionál Timor-Leste nian) – tenke hadook-an hosi hahú ka kontinua investigasaun sira ba krime sira ne’ebé hetan daudaun investigasaun hosi órgaun espesializadu ida, hanesan PCIC (Polísia Investigasaun Kriminál).
Regra ida-ne’e hakarak evita sobrepozisaun operasionál sira, hanesan ida ne’ebé karik sai hanesan orijen ba dezentendimentu entre elementu sira hosi Diresaun Servisu Investigasaun Kriminal (DSIK) hosi PNTL ho PCIC.
Dekretu ne’e rasik prevee, iha n.º 4 hosi Artigu 7º, mekanizmu atu rezolve konflitu jurisdisaun sira-ne’e: iha situasaun ne’ebé órgaun polísia kriminál rua ka liu reklama kompeténsia ba kazu ne’ebé hanesan, autoridade judisiária kompetente deside, tuir lei prosesu penál nian.
Polísia Sientífika no Investigasaun Kriminál nia Lei Orgánika rasik (Dekretu-Lei Nú. 15/2014, loron 14 fulan Maiu, ne’ebé hetan alterasaun hosi Dekretu-Lei Nú.
Órgaun polísia kriminál sira seluk tenke relata kedas ba PCIC faktu ruma ne’ebé sira hatene relasiona ho preparasaun no ezekusaun ba tipu krime ida-ne’e no, to’o nia intervensaun, hala’o medida prekausaun hotu-hotu ne’ebé nesesáriu no urjente atu asegura evidénsia.
Jornalista: Remigia Locatelli
Written by: RafaFM
Harii husi Nilton no Akita durante tempu susar sira hafoin referendu, Rádiu Rafa mosu nu’udar símbolu esperansa no rekonstrusaun iha Timor-Leste. Ida-ne’e maka estasaun rádiu dahuluk ne’ebé mosu hafoin independénsia, halibur foin-sa’e sira, habelar ksolok, no fó lian ba jerasaun foun, maski bainhira barak sei hela iha uma ne’ebé halo ho ahu-ruin hafoin destruisaun ne’ebé kauza hosi violénsia ne’ebé mosu hafoin referendu 1999, iha ne’ebé timoroan sira vota atu haketak hosi Indonézia no harii nasaun ida ne’ebé independente no livre.
Copyright Rafa.tl - Desenvolvido por Justweb.pt