Noticias

Governu Aprova Enkuadramentu Orsamentu Jerál Estadu no Jestaun Finanseira Públika

todayAugust 5, 2026 140

Background
share close

Díli, 05 Agostu 2026 (RAFA)- Reuniaun Konsellu Ministrus, Kuarta-ne´e, aprova proposta alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n. 42/2025, loron 15 Dezembru, ne’ebé regulamenta Lei n. 3/2025, loron 23 abríl, kona-ba Enkuadramentu Orsamentu Jerál Estadu no Jestaun Finanseira Públika.

Iha komunikadu ne´ebé RAFA asesu haktuir  proposta  ne’ebé aprezenta husi Vise-Ministra Finansas, Regina de Jesus, ne’e introdús fleksibilidade boot liu iha ezekusaun Orsamentu Jerál Estadu, hodi permite katak libertasaun verba destinada ba kapitál dezenvolvimentu husi servisu no entidade Setór Públiku Administrativu bele halo to’o totál dotasaun orsamentál orijinál to’o finál semestre dahuluk iha tinan ida-idak. Medida ne’e ho objetivu atu asegura ezekusaun lalais no efisiente liu ba projetu investimentu públiku, hamenus difikuldade administrativa no fasilita konkretizasaun prioridades governamentál tuir tempu.

Diploma ne’e mós halo armonizasaun rejime regulamentár ho alterasaun sira ne’ebé introdús husi Lei n. 8/2026, loron 8 fulan-juñu, ne’ebé reforsa fleksibilidade jestaun orsamentál. Iha ámbitu ne’e, reflete mós posibilidade atu halo alterasaun orsamentál no transferénsia verba entre programa oioin Fundu Infraestrutura, tuir previzaun iha Lei Enkuadramentu Orsamentu Jerál Estadu no Jestaun Finanseira Públika.

Ho revizaun enkuadramentu regulamentár ne’e, Governu reforsa mekanizmu jestaun finanseira públika, hodi promove utilizasaun rekursu públiku sira ne’ebé efisiente liu no asegura kapasidade ezekusaun fízika no finanseira boot liu ba projetu estratéjiku kapitál dezenvolvimentu, tuir kuadru legál ne’ebé vigora.

Jornalista: Zita Menezes

Written by: RafaFM

Rate it

Sé maka ita

Harii husi Nilton no Akita durante tempu susar sira hafoin referendu, Rádiu Rafa mosu nu’udar símbolu esperansa no rekonstrusaun iha Timor-Leste. Ida-ne’e maka estasaun rádiu dahuluk ne’ebé mosu hafoin independénsia, halibur foin-sa’e sira, habelar ksolok, no fó lian ba jerasaun foun, maski bainhira barak sei hela iha uma ne’ebé halo ho ahu-ruin hafoin destruisaun ne’ebé kauza hosi violénsia ne’ebé mosu hafoin referendu 1999, iha ne’ebé timoroan sira vota atu haketak hosi Indonézia no harii nasaun ida ne’ebé independente no livre.

Kontaktu sira
error: Content is protected !!