Justisa no Krime

Tribunál Aplika Medida Koasaun Tolu ba Arguidu 62 iha Kazu Scam Call Centre Kampu Baru-Comoro

todayJuly 31, 2026 78

Background
share close

Díli, 31 Jullu 2026 (RAFA.TL) – Tribunál Judisiál Primeira Instánsia Díli (TJPID), liuhusi despaisu ikus iha prosesu primeiru interogatóriu judisiál, Kinta-ne’e, deside aplika medida koasaun tolu ba arguidu na’in-62 ne’ebé envolve iha rede scam call centre iha Kampu Baru-Comoro, Díli.

Medida sira ne’ebé Tribunál aplika ba arguidu sira mak Termu Identidade Rezidénsia (TIR), Aprezentasaun Periódika (AP) no Proibisaun Auzénsia. Laiha obrigasaun atu selu medida kausaun.

Iha audiénsia primeiru interogatóriu ne’e, Ministériu Públiku (MP), liuhusi Prokuradór Matias Soares, akuza arguidu sira ho krime haat, kompostu husi krime Jogu Ilísitu, Asosiasaun Kriminoza, Burla Informátika no Brankamentu Kapitál.

Durante alegasaun, Ministériu Públiku husu Tribunál atu aplika medida kausaun ba arguídu na’in 60, ida-idak tenke tau garantia osan hamutuk US$2.000.00, no husu tan Prizaun Preventiva ba arguídu na’in-rua seluk.

Parte defeza ne’ebé fasilita asisténsia legál ba arguidu sira  fundamenta katak faktu no prova ne’ebé Ministériu Públiku aprezenta seidauk sufisiente atu justifika medida koasaun ne’ebé aas liu. Tan ne’e, defeza husu Tribunál atu aplika  Termu Identifikasaun Rezidénsia (TIR), Aprezentasaun Periódika no Proibisaun Auzénsia.

Defeza mós hateten katak nia kliente sira laiha kapasidade finanseira atu selu medida kausaun.

Prosesu Primeiru Interogatóriu ne’e prezide husi Juiz Estajiáriu, Ministériu Públiku reprezenta husi Prokuradór Matias Soares, no arguídu na’in 62 hetan asisténsia legál husi advogada privada Elizabet Rosa da Costa, Euzébio Xavier Vitor no Teresa Legia Araújo Martins.

Jornalista: João Carlos Amaral / David Gonsalves

Written by: RafaFM

Rate it

Sé maka ita

Harii husi Nilton no Akita durante tempu susar sira hafoin referendu, Rádiu Rafa mosu nu’udar símbolu esperansa no rekonstrusaun iha Timor-Leste. Ida-ne’e maka estasaun rádiu dahuluk ne’ebé mosu hafoin independénsia, halibur foin-sa’e sira, habelar ksolok, no fó lian ba jerasaun foun, maski bainhira barak sei hela iha uma ne’ebé halo ho ahu-ruin hafoin destruisaun ne’ebé kauza hosi violénsia ne’ebé mosu hafoin referendu 1999, iha ne’ebé timoroan sira vota atu haketak hosi Indonézia no harii nasaun ida ne’ebé independente no livre.

Kontaktu sira
error: Content is protected !!