Destaques

PN Aprová Orsamentu Retifikativu Millaun 271 USD iha Faze Jeneralidade, FRETILIN-PLP Vota Abstensaun

todayMay 28, 2026 68 2

Background
share close

Díli, 28 Maiu 2026 (RAFA.tl)-  Parlamentu Nasionál (PN), Kinta (28/05/2026), aprová Orsamentu Retifikativu ho montante millaun 271 USD iha faze jeneralidade ho votu a-favor 42, kontra zero no Bankada Oposizaun FRETILIN -PLP fó votu abstensaun hamutuk 23.

PN aprova orsamentu retifikativu 2026 iha faze jeneralidade.

“Rezultadu ba votasaun jeneralidade orsamentu retifikativu 2026,  votasaun a-favór 42 abstensaun 23 no kontra zero, ho nunee’e,  pasa iha jeneralidade,” Prezidente Parlamentu Nasionál (PPN) Maria Fernanda Lay deklara iha Plenaria PN.

Membru Parlamentu Nasionál husi Bankada FRETILIN, José da Cruz, liuhosi intervensaun Bankada hateten, FRETILIN partisipa iha debate ne’e ho sentidu responsabilidade, serieddade no mós respeitu kle’an ba povu Timoroan sira hotu.

FRETILIN rekoñese ho klaru katak mundu  daudaun ne’e infrenta krize internasional ne’ebé grave provoka husi funu Médiu Oriente ne’ebé ninia impaktu fó sintu iha nasaun barak inklui Timor-Leste hasa’e folin petróleu internasionál mós provoka aumenta folin ba kombustivél, transporte , ai-han no mós kustumoveis jeralmente

“Governu aprezenta ba Parlamentu Nasionál proposta orsamentu ratifikativu ho valor millaun 271 USD hodi justifika proposta ne’e ho nesesidade atu responde ba krizé enerejia no aumenta folin kombustivel nian, maibé ita análize konteudu proposta ne’e ita hetan mós gastu barak mós laiha relasaun ho krizé internasionál kombustivél nian,” Deputadu José da Cruz deklara.

Iha fatin hanesan Xefe Bankada KHUNTO Deputadu Antonio Verdial de Sousa hateten, KHUNTO partisipa iha diskusaun no votasaun iha jeneralidade ne’e nakonu ho responsabilidade.

“Votu ami sei fó a-favor ba orsamentu ne’e bazeia ba prinsipiu boa-fé katak Governu sei kumpri komrpomisiu sira ne’e, sé to’o prazu laiha signifikativu BankadaKHUNTO  sei uza mekanizmu fiskalizasaun Parlamentar,” Antonio Verdial afirma.

Sorin seluk, Xefe Bankada PLP Deputada Maria Angelina Sarmento hateten, Orsamentu Ratifikativu 2026 ho karater urjénsia, objetivu husi inisiativa lejislativu ida-ne’e maka atu halo  revizaun bá  OJE 2026 nian, hodi altera Lei ne´e  Nú.8/2025, atu nune’e bele garante  instrumentu legál  no orsamentál sira ne’ebé  nesesariu hodi hatan  ba nesesidade esepsionál sira bá seguransa enerjetiku  sira no  fornesimentu kombustivel.

“Tuir Governu nia pozisaun katak  problema iha  fulan hitu nia laran  maka seguransa enerjetika ho fornesimentu  kombustivel, tanba kauza husi funu  iha Mediu Oriente, ne’ebé lori implikasaun bá vida e Etaduiha aspetu polítika, ekonomia, sosiokulturál. Hanesan reprezentante povu iha Casa Magna ida ne’e, Bankada PLP akompañia ho didi’ak  halo análize ne’ebe  kle’an kona-bá  konjuntura polítika globál  ho nia implikasaun  husi funu iha Mediu Oriente,” Maria Angelina Sarmento hateten.

Deputadu Bankada PD Mariano da Costa Malik  hateten Orsamentu Jerál Estadu (OJE) nu’udár, orsamentu  importante ida  ba funsionamentu estadu no dezenvolvimentu nasionál  ba nasaun ida-ne’e  basa liuhosi Orsamentu Jerál  Estadu (OJE) mak ukun na’in sira bele hetan fiar husi povu, iha asaun jerál hodi defini prioridade politika,estrutura rekursus públiku, iha implementa pólitiku, ne’ebé istimada bá  povu no nasaun nia moris.

“Inisiativa IX Governu  hodi propoin proposta  OJE  ratifikativu  hatudu responsabilidade, kapasidadev lideransa, hodi halo ajustamentu rapidu bá prioridade finanseiru nasaun nian, atu solosiona dezafiu ekonomiku no sosiál ne’ebé mosu iha krize rejionál no globál. Ho hanoin ida-ne’e  maka Bankada PD hatuur nia perspetivu  pólitika katak, proposta orsamentu jerál estadu ratifikativa, hatuur iha kontestu gravidade instabilidade jeopólitika kona-bá konflitu iha Mediu Oriente,” hateten Deputadu Bankada PD ne’e.

Deputadu Bankada CNRT Oscár de Araújo liuhosi deklarasaun Bankada CNRT hateten, husi kapitulu foun ida krusiál ba jornada Governasaun finanseiru estadu iha mandatu IX Governu konstituisionál ne’ebé lidera husi Primeiru-Ministru  Maun boot Kay Rala Xanana Gusmão.

“Bankada CNRT ho fiar aan hakarak hateten katak susesu husi fundasaun pasadu ne’e mak fó ona konfiansa ba ita to’o ohin loron, agora besik meadu 2026 Governu foti hela pasu responsivu ida mak hanesan hodi propoin Orsamentu Retifikativu iha mandatu ida’ne,e. Ita presiza duni aprová duni orsamentu retifikativu ida-ne’e hodi hatan situasaun sira ne’e ho responsabilidade tomak hodi proteje povu sustentabilidade, ita nian nasaun,” Deputadu Oscár de Araújo.

Membru Bankada Governu ne’e hatutan, aprovasaun Orsamentu Retifikativu ihs sexaun jeneralidade ida-ne’e la’ós de’it kona-bá numeru, ne’e manifestu servisu nian, komprimisiu real no uzla ne’ebé sei diriji ita nian nasaun ne’e la’o  ba oin ba parte hotu ne’ebé fó ona sira nian energia kontribuisaun pozitivu ami hato’o ami nian respeitu no agradesimentu ne’ebé boot tebes.

Primeiru Ministru Kay Rala Xanana Gusmão, lori Governu nian naran  agradese tebes ba Parlamentu Nasionál, ba bankada sira hotu ba komisaun sira hotu ne’ebé simu Governu  nian pedidu halo desizaun sira ne’e ho karakter urjénsia.

“Agradese tebes ba partisipasaun aberta onestu demokratika husi Bankada sira hotu ne’ebé ami hein de’it karik aprová ami sei ezekuta ho seriedade ne’ebé ami agradese tebes ba loron ida nian laran, agradese ba hotu-hotu nian kontribuisaun di’ak ne’ebé ita hotu rona fó sai ba públiku fó sai ba ami rasik. Toma nota ba preokupasaun husi bankada sira hotu, tanba ita nian problema mak ida-ne’e sé iha sala kurizi para ita bele la’o nafatin servi ita nian povu,” Xanana hateten.

Jornalista : Zita Menezes/Editór: Vito Salvadór

 

Written by: RafaFM

Rate it

Sé maka ita

Harii husi Nilton no Akita durante tempu susar sira hafoin referendu, Rádiu Rafa mosu nu’udar símbolu esperansa no rekonstrusaun iha Timor-Leste. Ida-ne’e maka estasaun rádiu dahuluk ne’ebé mosu hafoin independénsia, halibur foin-sa’e sira, habelar ksolok, no fó lian ba jerasaun foun, maski bainhira barak sei hela iha uma ne’ebé halo ho ahu-ruin hafoin destruisaun ne’ebé kauza hosi violénsia ne’ebé mosu hafoin referendu 1999, iha ne’ebé timoroan sira vota atu haketak hosi Indonézia no harii nasaun ida ne’ebé independente no livre.

Kontaktu sira
error: Content is protected !!