Justisa no Krime

Komisáriu Rui Pereira Lamenta PGR Avoka Prosesu Inkéritu Hotu Ne’ebé Delega Ba CAC

todayApril 14, 2026 266

Background
share close

Díli, 14 Abríl 2026 (RAFA.tl)- Komisáriu Komisaun Anti-korrupsaun (CAC, sigla portugés), Rui Pereira dos Santos lamenta ho despaixu husi Prokuradór Jerál Repúblika (PGR), Nelson Carvalho, ne’ebé avoka (foti fila-fali) prosesu inkéritu hotu kazu korrupsaun ne’ebé Ministériu Públiku delega ba CAC.

Notísia Relevante: PGR Nelson de Carvalho Hatun Despaixu Avoka Prosesu Inkéritu Hotu Ne’ebé Delega Ba CAC

Karta despaixu PGR Nelson de Carvalho nian hodi avoka inkéritu hotu ne’ebé delega ba CAC. Imajen/Repro

Liuhusi aprezentasaun relatóriu annual 2025 nian  ba Parlamentu Nasionál (PN), Segunda (13/04/2026), Komisáriu Rui Pereira dos Santos, hato’o mós nia lamentasaun no preokupasaun ida-ne’e ba segundu órgaun soberanu Timor-Leste nian kona-bá despaixu PGR Nelson de Carvalho hodi avoka prosesu inkéritu hotu ne’ebé delega ba CAC tanba prejudika CAC nia servisu investigasaun kriminál liga ba kazu korupsaun iha Timor-Leste.

Komisáriu Rui Pereira, hatete, avoka prosesu sira ne’e iha, depois  sei haruka relatóriu diriji ba Prezidente Parlamentu Nasionál tanba tuir artigu 480 kódigu prosesu penál ne’e, kuandu avoka prosesu hotu ne’e, delegasaun ne’ebé mak tun ba investigadór CAC nian laiha kbi’it atu halo investigasaun sira ne’e to’o remata.

“Lolós PGR tenke iha fundamentasaun atu avoka, naunser iha vakatura ba Komisáriu hanesan uluk Komisáriu laiha, entaun iha vakatura komisaun CAC nian entaun prosesu sira tomak ne’ebé entrega hotu ba Ministériu Públiku depois Komisáriu simu posse sira re-delega fila-fali mai tanba Komisáriu CAC Parlamentu Nasionál mak hili no fó posse,” Rui Pereira dos Santos esplika.

“Ha’u iha obrigasaun moral atu informa iha uma fukun ida ne’e, tanba Komisáriu iha boa-vontade,  ami haruka karta rua ba PGR laiha resposta, Komisáriu rasik iha atividade seremoniál sira hasoru no komunika direta ho prokuradór mós laiha boa-vontade entaun nia prejudika ba ezekusaun orsamentu iha Komisaun Anti-Korupsaun, liu-liu servisu investigasaun kriminál. Se ha’u la informa iha ne’e aban-bain rua mak ami lori relatóriu mai Parlamentu bele fó sala Komisáriu katak tanba saida tinan kotuk ita-boot iha problema la dehan, ita tenta ho meius oin-oin iha membru Governu ita fasilita liu-liu Ministru Justisa atu oinsá bele halo komunikasaun hodi rezolve Komisáriu iha boa vontade hasoru rasik PJR maibé PJR la hola ba kauza tanba ne’e mak Komisáriu tenke hato’o iha Uma Fukun Parlamentu Nasionál atu nune’e na’in hira bele akompaña,” Rui Pereira fundamenta tan.

Komisáriu CAC ne’e hatutan, kazu sira ne’e budu hela iha sira nia fatin, no CAC konklui relatóriu investigasaun hamutuk 23 no entrega ona ba MP molok avoka ne’ebé PGR halo, maibé CAC nafatin prepara relatóriu andamentu sira ne’e hotu mak ho nia provas sira ne’e entrega hotu ba Ministériu Públiku hanesan na’in ba prosesu.

Desde fulan-Fevereiru ne’e entrega hotu ona, maibé iha fulan-Marsu nia laran mós laiha delegasaun ruma mai to’o ohin loron. CAC mai iha ne’e laiha delegasaun ruma mak la redelega mai iha CAC atu konklui investigasaun tanba durante servisu hamutuk ho ami nia investigadór sira ho prokuradór titulár ne’e sempre la’o di’ak no laiha problema. Kazu sira ne’ebé mak seidauk konklui ami husu estensaun, dentru fulan rua tolu tuir lei hatete, hanesan mós iha frakeza balun prokuradór titulár sira sempre iha komunikasaun intensivu ho CAC.

“Kona-bá atu taka CAC ne’e politikamente iha uma fukun ne’e, maibé iha CAC pontu fokal ba UNCAC servisu investigasaun kriminál mak paradu maibé servisu averiguasaun ba kazu kriminál la’o, inspesaun monitorizasaun la’o edukasaun no estudu la’o buat hotu la’o só úniku investigasaun kriminál tanba laiha delegasaun mai ita labele halo maibé CAC iha keixa ne’ebé mak tama elabora hela dadus provas sira lori halo partisipasaun ba iha Ministériu Públiku tuir lei hatete,” Nia informa.

Lideransa CAC ne’e, haktuir CAC seidauk viola regas  ruma ka inkompeténsia mak Ministériu Públiku atu foti, dadus estatístika ne’ebé mak iha tribunál ne’e maioria kazu ne’ebé mak CAC sira halo partisipasaun ne’e nia rezultadu 70 % pozitivu ema ba komarka iha pena suspensaun iha mós indiminizasaun ba Estadu, maioria kazu ne’ebe Ministériu Públiku prega kedas ho estatutu argidu pois delega mai provas la sufisente no CAC laiha kompeténsia atu halo arkiva ba buat sira ne’e hotu. Tanba ne’e mak tenke ba fali iha Ministériu Públiku sira mak iha poder atu prepara akuzasaun ba iha Tribunal.

Biban ne’e, Bankada Partidu Libertasaun Popular (PLP) iha Uma Fukun  Parlamentu Nasionál husu ba Komisaun Anti-korrupsaun (CAC) karik laiha funsaun ruma ne’ebé mak iha duni seriedade atu kombate korupsaun dalan di’ak liu bele taka.

“Tanba saida mak iha despaixu ida husi Ministériu Públiku rasik iha loron 03 Fevereiru 2026 Ministériu Públiku avoka hotu kedas kazu sira ne’ebé nia delega kompeténsia ba CAC hodi halo investigasaun, kazu kuaze 10 mak nia avoka hotu, ne’e razaun tanba saida, ita-boot sira investigasaun mak kualidade laiha hodi sira labele halo akuzasaun atu bele lori prosesu ba Tribunál ka hanesan ohin dehan, ‘amigo salva amigo’ tanba indísiu korupsaun komete husi individu sira iha hela governasaun ne’ebé ita-boot sira tenke asegura tiha, lalika lori ba oin entaun Ministériu Públiku avoka tiha kazu sira ne’e para ita-boot sira labele  kontinua halo investigasaun.” Deputada Maria Angelina Sarmento kestiona.

Deputada Maria Angelina Sarmento afirma, karik CAC laiha funsaun ruma ne’ebé mak iha duni seriedade atu kombate korupsaun, hanoin bele taka mós tanba nia ne’e delega kompeténsia de’it embora nia hanesan Polísia kriminál ida tuir lei númeru 8/2009 segunda alterasaun lei númeru 1/2024 ne’e laiha kompeténsia boot ne’ebé bele taka tiha tanba na’in ba asaun penál mak Ministériu Públiku no la delega kompeténsia CAC mós labele halo investigasaun sira.

Deputada ne’e mós enkoraza atu halo investigasaun ba kazu sira iha oitavu Governu, sira mós prontu kopera ho justisa ba buat ne’ebé uza patrimóniu Estadu nian,  uza orsamentu jerál Estadu atu halo riku ba ema ida rua, halo investigasaun di’ak liu, oitavu Governu nia ema prepara atu kopera hodi hetan prosesu justisa ba kazu sira.

Jornalista: Elio dos Santos/Editór: Vito Salvadór

Written by: RafaFM

Rate it

Sé maka ita

Harii husi Nilton no Akita durante tempu susar sira hafoin referendu, Rádiu Rafa mosu nu’udar símbolu esperansa no rekonstrusaun iha Timor-Leste. Ida-ne’e maka estasaun rádiu dahuluk ne’ebé mosu hafoin independénsia, halibur foin-sa’e sira, habelar ksolok, no fó lian ba jerasaun foun, maski bainhira barak sei hela iha uma ne’ebé halo ho ahu-ruin hafoin destruisaun ne’ebé kauza hosi violénsia ne’ebé mosu hafoin referendu 1999, iha ne’ebé timoroan sira vota atu haketak hosi Indonézia no harii nasaun ida ne’ebé independente no livre.

Kontaktu sira
error: Content is protected !!