Noticias

Illa Flores Kontinua Sente Rai-Nakdoko, Abitente Liu 2.000 Evakua

todayAugust 16, 2026 64 1 5

Background
share close

Flores, 16 Agostu 2026 (RAFA) – Númeru vítima sira sofre kanek no mortál  hosi rai-nakdoko ho magnitude 7,7 ne’ebé akontese iha Rejiaun ka Illa Flores, Nusa Tenggara Timur (NTT) kontinua aumenta. To’o Sábadu-kalan, 15 Agostu 2026,  maizumenus abitante  2,000 maka halo dezlokasaun husi sira-nia uma ba fatin sira ne’ebé luan no seguru .

TNI no autoridade kompetente sira distribui apoiu emerjénsia ba vítima dezastre rai-nakdoko iha Illa Flores.

Dadus atualizadu ne’ebé relata hosi  kontribuidór RAFA iha Flotes-NTT haktuir to’o tuku 12:30 meiudia, oras timor osidentál, ema na’in-tolu mate iha Munisípiu Sikka, na’in-neen iha Manggarai, no na’in-lima iha Manggarai Leste.

Ema na’in-rua hetan kanek todan no na’in-11 seluk hetan kanek kmaan. Dadus ne’e sei rekolla, verifika, no valida hela husi Ajénsia Rejionál Jestaun Dezastre (BPBD, sigla Indonézia) no ajénsia relevante sira iha terrenu.

Aleinde lakon vida, rai-nakdoko rejiaun Flores-NTT nian mós estraga uma 10-resin no instalasaun  infraestrutura públiku oioin.

Dadus prelimináriu hatudu uma 54 hetan estragus maka’ás, uma neen hetan estragus moderadu, no uma 11 hetan estragus kiik.

Fasilidade saúde lima, fasilidade edukasaun ida no armajen Bulog ida ho repartisaun Governu nian tolu mak afeta maka’ás no hetan estragus.

Manggarai maka área ida ne’ebé hetan impaktu maka’ás. Totál uma hamutuk 29 mak hetan estragu maka’as, uma neen hetan estragu moderadu, no uma neen hetan estragu kmaan.

Liután ida-ne’e, fasilidade saúde lima no fasilidade edukasaun ida iha Manggarai mós hetan estragus.

Iha Manggarai Leste, uma 23 hetan estragus maka’ás. Entretantu, iha Nagekeo, uma rua hetan estragu maka’ás, ida hetan estragu moderadu, no rua hetan estragu kmaan.

Fatin kultu rua iha Nagekeo hetan mós estragu kmaan, enkuantu eskritóriu governu lima hetan afetadu.

Abitante liu na’in- 2.000 maka evakua ka auto-evakua hafoin sente rai-nakdoko maka’ás no tuir emisaun hosi alerta antesipada kona-ba tsunami.

Ajénsia Rejionál Jestaun Dezastre (BPBD), hamutuk ho Forsa Armada Indonézia  nian (TNI, sigla Indonézia), Polísia Nasionál Repúblika Indonézia (Polri), governu lokál sira, no ajénsia relevante sira, orienta kedas rezidente sira iha área tasi-ibun sira ba rai ne’ebé aas liu no seguru liu.

Bazeia ba observasaun nível tasi nian, la deteta nível tasi  sa’e signifikativu, ne’ebé maka bele sai perigozu. Ajénsia Meteorolojia, Klimatolojia, no Jeofízika (BMKG) hafoin ne’e deklara katak alerta antesipadu kona-bá tsunami remata iha tuku 7:31 dadeer, oras timor osidentál.

Rai-nakdoko prinsipál sentradu iha tasi ho koordenasaun 8,41 Latitude Súl no 121,39 Longitude Leste ho profundidade kilómetru 15. Fatin ida-ne’e maizumenus kilómetru 38 ba nordeste hosi Mbay, Nagekeo.

Rai-nakdoko maka’ás sente durante minutu ida iha Nagekeo, Sikka, Manggarai Oeste, no Sidade Bima. Rai-nakdoko sira sente mós iha zona oioin iha Sulawesi-Súl, inklui Jeneponto, illa Selayar, no Maros.

Ajénsia Jestaun Dezastre Rejionál (BPBD, sigla Indonézia) no ekipa konjunta ida hala’o nafatin avaliasaun lalais no halibur dadus kona-bá vítima no estragu sira.

Ofisiál sira mós kontinua monitoriza kondisaun komunidade nian no hatán ba nesesidade sira hosi rezidente sira ne’ebé afetadu.

Iha  Manggarai, estabelese tenda refujiadu 15, tenda postu 12, tenda pelotaun 20, atribui foos tonelada 30, ai-moruk, kolxaun 1,000, manta 1,000, no tapete 1,000.

Aleinde ne’e, estabelese pakote ekipamentu dapur 500, tanki bee-moos 12 ho kapasidade litru 2.200, jeradór 5-kVA 10, walkie-talkie 10, no lanterna 100.

Ajénsia Nasionál Jestaun Dezastre (BNPB) husu ba públiku atu mantein kalma no labele fiar lalais informasaun ne’ebé la verifikadu.

Husu mós ba abitante sira sira atu hadook an hosi edifísiu sira ne’ebé rahun ka estraga hosi rai-nakdoko tanba posibilidade hosi réplika sira.

Komunidade tasi-ibun sira husu atu kontinua akompaña informasaun ofisiál sira hosi governu no BMKG. Maski alerta antesipada kona-bá tsunami remata ona.

Autoridade sira NTT halo inkontru koordenasaun liuhosi zoom. Imajen/supply

Hosi sorin seluk, Governadór NTT, Emanuel Melkiades Laka Lena, konfirma  komunikasaun ho Governu sentrál (Jakarta)   hodi hametin koordenasaun ba aselera resposta emerjénsia ba rai-nakdoko ne’ebé akontese iha área oioin iha rejiaun Flores.

Koordenasaun ne’e hala’o liuhosi enkontru Koordenasaun kona-ba Resposta Emerjénsia ba Dezastre rai-nakdoko iha Provinsiá NTT, ne’ebé prezide hosi Ministru Koordenadór ba Dezenvolvimentu Umanu no Kultura (Menko PMK) Pratikno liuhosi Zoom iha sábadu-lokraik, 15 Agostu 2026.

Konmunikadu ofisiál ne’ebé RAFA asesa revela katak  enkontru koordenasaun ne’e envolve ministériu no instituisaun oioin, inklui Ministériu Obras Públikas, Ministériu Asuntu Sosiál, Ministériu Abitasaun no Povoasaun (PKP), Ministériu Saúde, Ministériu Transporte, Ajénsia Nasionál Mitigasaun Dezastre (BNPB), Ajénsia Nasionál Buska no Resgate (Basarnas), BMKG, TNI, Polri  no  autroidade lokál sira iha sidade NTT nian.

Iha enkontru ne’e, Governante Melki Laka Lena relata kona-bá dinformasaun  ikus liu iha área afetadu sira, inklui númeru vítima, estragu infraestrutura, no medida mitigasaun ne’ebé foti husi Governu Provinsia NTT, governu distritál sira, no TNI ho Polri.

Bazeia ba dadus preliminár iha momentu revizaun nian, númeru mate atinji ona 33, kompostu vítima mortal na’in-tolu iha Rejénsia Sikka, na’in-ida iha Nagekeo,  na’in-14 iha Manggarai, 14 iha Manggarai Leste, no na’in-ida iha Manggarai Oeste.

Entretantu, ema na’in-23 maka hetan kanek, inklui na’in-neen (6) iha Sikka, na’in-13 iha Ende, no na’in-haat (4) iha Manggarai.

Governante Melki Lala Lena subliña katak dadus ida-ne’e sei preliminár no sei atualiza nafatin bainhira prosesu buka, evakuasaun, no rekolla dadus hosi ekipa sira iha terrenu kontinua.

Aleinde vítima mortál no kanek sira, rai-nakdoko ne’e hamosu mós estragu sira ba instalasaun no infraestrutura lubuk ida iha zona oioin iha Flores.

Koordenasaun Trans-Rejionál Kontinua Hametin

Governadór Melki afirma katak dezde rai-nakdoko, Governu Provinsia NTT kontinua mantein komunikasaun ho rejente sira, rejente adjuntu sira, no ofisiál governu rejionál sira iha Flores tomak.

Koordenasaun ne’e hala’o atu asegura atualizasaun kona-bá situasaun iha rejiaun ida-idak, aselera rekolla dadus kona-bá impaktu dezastre, no garante katak resposta inisiál ba komunidade sira ne’ebé afetadu bele hala’o lalais.

“Dezde Sábadu-dadeer, ami halo koordenasaun ho parte oioin, inklui inklui autoridade lokál sira iha  Flores. Ami akompaña hela situasaun no lidera hela resposta ba rai-nakdoko Flores nian, estragu sira ne’ebé ami haree maka grave tebes,” Governadór Mekil afirma.

Iha resposta emerjénsia ne’e, Governante Melki subliña katak aleinde buka no evakuasaun ba vítima sira, atende nesesidade báziku hosi rezidente deslokadu sira tenke sai prioridade.

Liuhusi enkontru koordenasaun ne’e, Governu Provinsia NTT hato’o kondisaun ikus liu iha terrenu no nesesidade apoiu atu aselera jestaun dezastre.

Governadór Melki subliña katak medida resposta hotu-hotu ho objetivu atu garante seguransa públika, halais evakuasaun no buka vítima sira, hatán ba nesesidade báziku sira hosi ema sira ne’ebé evakua, no restaura asesu no servisu báziku sira ba sira ne’ebé afetadu.

Reportajen Kontribuidór RAFA

Written by: RafaFM

Rate it

Sé maka ita

Harii husi Nilton no Akita durante tempu susar sira hafoin referendu, Rádiu Rafa mosu nu’udar símbolu esperansa no rekonstrusaun iha Timor-Leste. Ida-ne’e maka estasaun rádiu dahuluk ne’ebé mosu hafoin independénsia, halibur foin-sa’e sira, habelar ksolok, no fó lian ba jerasaun foun, maski bainhira barak sei hela iha uma ne’ebé halo ho ahu-ruin hafoin destruisaun ne’ebé kauza hosi violénsia ne’ebé mosu hafoin referendu 1999, iha ne’ebé timoroan sira vota atu haketak hosi Indonézia no harii nasaun ida ne’ebé independente no livre.

Kontaktu sira
error: Content is protected !!