Ouvir RAFA Ritmo, Voz e Coração de Timor
Labuan Bajo, 17 Agostu 2026 (RAFA) – Governu Sentrál, hamutuk ho Governu Provinsiál Nusa Tenggara Leste (NTT) no governu lokál sira iha Flores, kontinua hametin resposta emerjénsia ba konsekuénsia sira hosi rai-nakdoko ho magnitude 7.7 ne’ebé akontese iha rejiaun Flores iha, Sábadu, 15 Agostu 2026.

To’o Domingu-horiseik rejiatu ona ema na’in-53 maka mate, na’in-110 kanek, no na’in-3,839 maka dezlokadu. Dadus ida-ne’e sei verifika hela no bele muda bazeia ba kolesaun dadus iha kampu.
Kontribuidór RAFA husi Labuan Bajo, relata katak Governadór NTT, Emanuel Melkiades Laka Lena, fó ona orinetasaun entidade governu nia, inklui militár sira, atu akompaña no halo intervensaun ho lalaois ba vitíma afetadu sira iha rejiaun Flores parte norte hanesan área ida ne’ebé afetadu maka’as liu iha dezastre rai-nakdoko, foin lalais ne’e.
“Komunidade efetadu barak maka sei tauk, trauma no avekua husi sira-nia uma hodi antesipa kontinuasaun hosi réplika sira,” Governadór Melki Laka Lena haktuir durante enkontru koordenasaun kona-ba Resposta Rai-nakdoko iha Flores ne’ebé hala’o husi Ajénsia Nasionál Jestaun Dezastre (BNPB, sigla Indonézia) iha Salaun Sekretariadu Rejénsia Manggarai Oeste iha Domingu, 16 Agostu 2026.
Partisipa iha enkontru koordenasaun ne’e, Ministru Interiór Tito Karnavian, Ministru Obras Públikas Dody Hanggodo, Ministru Koordenadór ba Dezenvolvimentu Umanu no Kultura Pratik no, Xefe BNPB, autoridade lokáls sira, Basarnas, no Forum Lideransa Rejionál Komunikasaun NTT (From Kopim).
Governadór NTT Emanuel Melkiades Laka Lena husu ba governu sentrál atu aselera restaurasaun eletrisidade, rede telekomunikasaun, kombustivel, lojístika, no nesesidade báziku komunidade nian.
Perturbasaun sira enerjia no komunikasaun nian maka obstákulu sériu sira iha área sira ne’ebé afetadu.
Adjuntu Administradór Distritu Nagekeo, Gonzalo Gratianus Muga Sada, afirma katak fornesimentu eletrisidade hetan perturbasaun kompletamente, perturba komunikasaun ho governu provinsiál no sentrál. Rede telekomunikasaun sira foin maka restaura besik tuku 6:00 lokraik, oras timor osidentál.
Aleinde ema mate, rai-nakdoko ne’e mós kauza uma hamutuk 159 hetan estragu maka’ás, uma 47 hetan estragu moderadu, no 167 hetan estragu uitoan.
Fasilidade edukasionál 36, fasilidade saúde 211, fasilidade públiku 11, uma kultu lima, no edifísiu eskritóriu neen mós hetan estragu kauza husi rai-nkadoko ho magnitude 7.7.
Loron Hitu Dahuluk Sai Prioridade

Governu dezigna ona loron hitu dahuluk hosi períodu resposta emerjénsia nian hanesan faze krusiál ida hodi aselera esforsu sira buka no salva vítima sira no hatán ba nesesidade báziku sira hosi ema sira ne’ebé evakua.
Husu ba autoridade distritu hotu-hotu ne’ebé afetadu atu deklara kedas estatutu emerjénsia dezastre no ativa postu komandu ne’ebé lidera husi rejente no Fórum Komunikasaun Lideransa Rejionál (Forkopimda).
Governu sentrál mós estabelese ona Postu Komandu Asisténsia Nasionál (Pospenas) iha Labuan Bajo no Maumere. Entretantu reforsa hela distribuisaun ajudus liu husi Postu Komandu Lojistika Nasional iha Halim no postu distribuisaun iha Aeroportu Labuan Bajo no Maumere.
Xefe Ajénsia Nasionál Buska no Salvamentu (Basarnas) mós husu ona atu koordena operasaun sira buka no salvamentu nian tanba rezidente afetadu barak maka seidauk hetan.
Governu garante ona katak forsa hotu-hotu mobiliza atu aselera jestaun dezastre no restaura gradualmente infraestrutura afetadu, komunikasaun, servisu sosiál, no instalasaun públika sira.
“Ami nia foku agora maka seguransa rezidente sira, buka vítima sira, hatán ba nesesidade báziku sira, no aselera rekuperasaun iha área afetadu sira,” xefe Basernas afirma.
Reportajen Kontribuidór RAFA
Written by: RafaFM
839 Deslokadu Atualizasaun Rai-Nakdoko iha Flores: Ema Na’in-53 Lakon Vida no Na’in-3
todayAugust 16, 2026 69 1
Harii husi Nilton no Akita durante tempu susar sira hafoin referendu, Rádiu Rafa mosu nu’udar símbolu esperansa no rekonstrusaun iha Timor-Leste. Ida-ne’e maka estasaun rádiu dahuluk ne’ebé mosu hafoin independénsia, halibur foin-sa’e sira, habelar ksolok, no fó lian ba jerasaun foun, maski bainhira barak sei hela iha uma ne’ebé halo ho ahu-ruin hafoin destruisaun ne’ebé kauza hosi violénsia ne’ebé mosu hafoin referendu 1999, iha ne’ebé timoroan sira vota atu haketak hosi Indonézia no harii nasaun ida ne’ebé independente no livre.
Copyright Rafa.tl - Desenvolvido por Justweb.pt