Noticias

CFP Propoin Kareira Únika Ba Funsionáriu Públiku iha Ámbitu Reforma Atu Konklui To’o Tinan 2029

todayJune 30, 2026 769

Background
share close

Díli, 30  Juñu 2026 (RAFA.TL) – Komisaun Funsaun Públika  (CFP, sigla portugés) aprezenta ba Governu proposta ida ne’ebé atu substitui rejime kareira 17 ne’ebé agora ezisti ho sistema kareira únika ho nível 50 ba funsionáriu públiku hotu-hotu, atu implementa to’o 2029.

Dokumentu ne’ebé iha hela konsultasaun interinstitusionál no RAFA.TL asesa (ho aneksu tékniku sira ne’ebé detalladu) defende redusaun besik 10 mil husi totál traballadór estadu nian.

Maski iha redusaun ne’e, proposta nota katak iha faze dahuluk impaktu orsamental sei aumenta ho 4,9 milhões dólares iha kustu.

Proposta “rightsizing” nian – dokumentu insiste katak la’ós “downsizing” funsionáriu públiku  nian– aprezenta hanesan reforma estrutural profundu ida nebe Timor-Leste halo dezde independénsia iha 2002.

Se polítika nee aprova no implementa husi governu, sei muda kondisaun servisu sira, saláriu no perspetiva progresaun ba funsionáriu Estado ho número signifikativu.

Informasaun ne’e mai husi “Documento de Política – Regime de Carreira Única – Administração Pública de Timor-Leste”, ne’ebé Rafa.tl hetan (ho aneksu komplementár sira), ne’ebé finansia husi Governu Austrália no dezenvolve ho apoiu konsultoria husi Indonézia, Kanada no Austrália, husi ekipa Komisasaun Funsaun Públika.

Dokumentu iha subtítulu fraze ida husi Primeiru-Ministru Xanana Gusmão, ne’ebé “motiva” objetivu sentral reforma ida nee: “Liberta máquina Estadu husi familiarismo, ‘sucoismo’ no partidarismo”. Referénsia ba influénsia ligasaun família, partidu no suku iha máquina Estadu, ne’ebé agora besik 70 mil funsionáriu, no ne’ebé aprezenta iha mensajen Xanana Gusmão iha abertura dokumentu, la iha data ka assinatura.

Rafa.tl sei fó sai loron ida ne’e reportagem kona-ba proposta ne’e.

Dokumentu propõe atu muda sistema mistu ne’ebé agora iha vigor – kompostu husi regime geral karreira no 16 regime espesiál – ho grelha únika 50 nível ne’ebé aplika ba funsionáriu públiku permanentes hotu.

Atu justifika reforma nee, CFP konsidera katak sistema atual kria durante tempu naruk fragmentasaun ne’ebé aumenta no sai disfunksionál iha função públika Timor-Leste nian.

16 rejime espesiál sira – ne’ebé inklui kategoría hanesan dosente,profissional  saúde, magistradu, ofisiál justisa, guarda prizaun, auditór Kâmara  Konta, profisionál sénior, funsionáriu parlamentár, inspetor traballu, konservadór no notáriu, polísia sientífika, especialista anti-korrupsaun no seluk – aplika, tuir CFP, regra diferente totalmente ba rekrutamentu, progresaun, avaliasaun no remunerasaun.

“Sistema atual kria kompleksidade barak iha gestão rekursu umanu, presiza regra diferente ba rekrutamentu, progresaun, avaliasaun no remunerasaun, no difikulta koerénsia normativu no fiskalizasaun”, refere texto nee.

Rezultadu, tuir dokumentu, sistema ida ne’ebé “la estimula funsionáriu kompetente atu dezenvolve sira nia karreira”, kria “desigualdade remuneratória no progresaun ba funsaun ho exigénsia hanesan”, alimenta “persepsaun privilégios injustifikadu” no hamosu “tensaun entre traballadór no enfraquece espírito servisu públiku”.

Alem ne’e, difikuldade atu distribui funsionáriu kualifikadu ba munisípiu no área remota sira, ne’ebé incentivu finanseiru la sufisiente atu kompensa afastamentu husi centro urbano.

Natureza polítika proposta nian mos evidente iha dokumentu, ne’ebé la’os de’it reforma téknika efisiénsia administrativa, maibé mudansa estrutural atu taka lógica favoresementu, klientelismu no partidarizasaun ne’ebé Primeiru-Ministru konsidera hanesan problema sistémiku.

Tuir proposta CFP, grella salarial foun organiza funsionáriu públiku hotu iha kategoría funsionál 6, ida-idak ho banda nível: Serviço Geral (SG, nível 1–9 ba traballador o seis anos iha escolaridade bázika), Assistente 1 (AS, nível 5–15, escolaridade to 9º ano), Assistente 2 (AS, nível 10–20, escolaridade to 12º ano), Técnico Administrativo (TA, nível 20–30, ho grau diploma i, ii, iii), Técnico Profissional (TP, nível 30–40, ho nívrl baxarelatu), no Técnico Superior/Executivo Sénior (TS/TE, nível 35–50, nível licenciatura, inlcui médiku no engenheiro sira).

Saláriu baze ne’ebé prevee ba nível hotu tuir progresu geométriku ho taxa diferente: 7% iha eskala inisiál, tun ba 3,5% iha nível intermediáriu no aumenta fali ba 5% iha nível aas. Saláriu mínimu sistema mak US$115 (nível 1) no máximu US$1.500 (nível 50).

Transisaun husi 38.008 funsionáriu permanentes ba sistema foun implica aumentu total massa salarial besik 5 milhões dólares – tanba regra katak la iha funsionáriu bele hetan saláriu menus husi ne’ebé sira simu agora, nune’e enquadramentu sempre mantein ka aumenta, nunka redus.

Impaktu nee fahe ho forma desigual  iha 14 kategoría: grupu 15.424 dosente mak hetan aumentu boot liu (2 milhões dólares), depois 16.857 funsionáriu Regime Geral Permanente no AAP (1.500.628,20 dólares) no 3.988 profisionál saúde (862 mil dólares).

Proposta hateten katak tranzisaun sei hala’o iha momentu rua: iha 2027, enquadramentu ba metade beneficiáriu ho kustu estimadu 2 milhões dólares; iha 2028 alokasaun no prosesu remata iha 2029.

Funsionáriu ho idade liu 60 anos sei hela iha rejime karreira atuál to’o reforma, hanesan medida salvaguarda sosiál atu evita perturbasaun ba traballadór ne’ebé besik reforma.

Proposta seidauk sai lei no sei hela iha fase konsultasaun interinstitusionál no seidauk tama ba Konsellu Ministru.

Iha fulan-Marsu 2026, Prezidénsia Konsellu Ministru, ne’ebé ministru mak responsavel ba tutela CFP, emiti pareser ne’ebé rekomenda “reformulasaun proposta molok hetan konsiderasaun iha Konsellu Ministru”, ho razaun “omisaun no kontradisaun”.

Dokumentu ne’e elabora  ho konsultória husi PT Inovasi Manajemen Publik, Monash University, Equity Economics no C2D Catalyst to Development, finansia husi Department of Foreign Affairs and Trade (DFAT) Austrália, liu husi programa PROSIVU.

Traballu iha kampu hala’o iha fulan-Outubru 2025, no fonte Governu ne’ebé Rafa.tl kontaktu konfirma katak iha faze foun ida atu ministériu hotu bele hatudu sira nia pareser ba proposta CFP.

Despaxu Primeiru-Ministru iha  loron 22  fulan-Janeiru tinan  2025 kria grupu traballu ba reforma gestão rekursu umanu Administrasaun Públika.

Grupu ne’e tenke hala’o estudu kona-ba definisaun dimensaun forsa traballu, atualizasaun sistema karreira, no atualizasaun remunerasaun funsionáriu, inklui funsionáriu públiku, agente administrasaun, kargu nomeasaun polítika no kontratadu.

Nia mos tenke analiza suplemento remuneratóriu, dezenvolve interface komunikasaun entre Sistema de Gestão de Recursos Humanos SIGAP Foun no Government Resource Planning (GRP)/Freebalance iha Ministério Finanças, no define orçamentu formasaun no kapasitação rekursu umanu iha koordenasaun ho Konsellu Administrasaun Fundo Dezenvolvimentu Kapital Umanu.

Programa IX Governu Konstitusionál prevee reforma Administrasaun Públika, ho objetivu modernizasaun no boa governasaun, ne’ebé kontinua sai prioridade boot ba Governu.

Alem ne’e, melhora lideransa, gestão no kapasidade dezenvolvimentu, transparénsia no responsabilizasaun sei kontribui ba servisu públiku ne’ebé di’ak liu, no aumenta konfiansa iha instituisaun Estadu nian.

Reportajen Ekipa Rafa.tl

Written by: RafaFM

Rate it

Sé maka ita

Harii husi Nilton no Akita durante tempu susar sira hafoin referendu, Rádiu Rafa mosu nu’udar símbolu esperansa no rekonstrusaun iha Timor-Leste. Ida-ne’e maka estasaun rádiu dahuluk ne’ebé mosu hafoin independénsia, halibur foin-sa’e sira, habelar ksolok, no fó lian ba jerasaun foun, maski bainhira barak sei hela iha uma ne’ebé halo ho ahu-ruin hafoin destruisaun ne’ebé kauza hosi violénsia ne’ebé mosu hafoin referendu 1999, iha ne’ebé timoroan sira vota atu haketak hosi Indonézia no harii nasaun ida ne’ebé independente no livre.

Kontaktu sira
error: Content is protected !!