Ouvir RAFA Ritmo, Voz e Coração de Timor
La'o Hamutuk organiza diskusaun kritiku ne´ebé foku liubá investimentu iha setór produtitivu sira, Kuarta 09 Setembru 2026.
Díli, 09 Semembru 2026 (RAFA)- Organizasaun Noun Governamentál La’o Hamutuk organiza diskusaun kritiku ne´ebé foku liubá investimentu iha setór produtitivu sira ho rekomendasaun pontu tolu importante ne´ebé foku ba asaun imediata no urjente, konsolidadsaun instituisionál no dezenvolvimentu infraestrutura, inklui sustentabilidade no transformasaun estruturál hodi hametin diversifikasaun ekonómia iha Timor-Leste.
La’o Hamutuk konsidera katak Timor-Leste iha poténsia natoon ne’ebé bele utiliza hodi diversifika ninia ekonomia no lori nia an sees hosi risku sira. Maibé, ida ne’e tenke hahú ho urjénsia, ho polítika ne’ebé prudente no presiza lideransa ho korajen boot no vontade polítika ba prioritiza povu no nasaun nia moris di’ak.
Timor-Leste nia diversifikasaun ekonomia presiza partisipasaun ema hotu-hotu nian. esforsu ajente ekonomia hotu-hotu nian no presiza polítika ida ne’ebé ho vizaun klaru. Dalan ne’ebé di’ak no loos liu mak utiliza osan hosi mina no gás hodi dezenvolve setór produtivu no indústria inovadóra sira hodi diversifika fontes de rendimentu estadu nian hodi bele finansia dezenvolvimentu ho sustentavel.
Diskusaun ne’ebé hala’o iha Salaun Fokupers, iha Farol, Díli, Kuarta-ne’e, ho tama “Redúz Dependensia bá mina no gás liu-husi agrikultura no industria trnasformasuaun sira” ho ho objetivu atu aprezenta rezultadu peskiza no rekomendasaun polítika sira ne’ebé konsidera importante bá dezenvolvimentu ekonomia Timor-Leste.
Iha diskusaun, partisipante sira mós haré ba importánsia diversifikasaun ekonomia hodi reduz dependénsia ba setór mina no petróliu. Diversifikasaun konsidera nu’udar dalan importante ida atu dezenvolve fonte ekonomia foun, aumenta produsaun lokál no kria oportunidade servisu ba juventude, liu-liu ba foin-sa’e sira.
Koordenadora La’o Hamutuk, Marta da Silva, hateten, iha loron 07-08 fulan-Marsu kotuk ne’e, La’o Hamutuk organiza kolokiu nasionál ida, servisu hamutuk ho Oxfam hodi haré ba prevee kualifikadu ne’e.
“Ita halo oinsá atu ajuda, hanesan atu kontribui bá perskrisaun nasionál oinsá Timor-Leste bele harii nia Ekonómia ida forte lejiliénte, liu-liu bá diversifikasaun Ekonómika atu nune’e pelumenus tinan sira bá oin ne’e ita bele reduz tiha ita nia importasaun,” hatete Marta da Silva
Iha fatin hanesan Diretór Nasionál Peskiza no Estatistika, Ministériu Agrikultura, Pekuaria, Peska no Floresrta, Luís Pereira nu’udar paneslista iha diskusaun ne’e konsidera relatóriu La’o Hamutuk di’ak tebes tanba kontribui númeru sira husi fontes kredivel sira mai husi Banku Dezenvolvimentu Áziatiku (ADB sigla Inglés), FAO ho Ájensia sira seluk, ne’e presiza duni relatóriu ne’ebé di’ak hanesan ne’e atu rekomenda mós bá Governu.
“Ha’u hanoin iha rekomendasuan lubuk ida iha iha dokumentu ne’e, ha’u lee liu de’it iha buat balu iha ne’ebá, saida maka ha’u hakarak atu foka liu iha ne’e mak, ida mak tanna husi atu kritika atu fó ideia no hanoin ruma tan atu bele hariku tan dokumentu ne’e di’ak liután para oinsá bele konvense polítika na’in sira atu foti deside ka foti desizaun ruma reflete bá ita nia kondisaun real,” Luís Pereira hateten.
Nia afirma, Timor-Leste sei iha problema kona-bá títulu bá rai, maibé iha Minitériu Justisa fó sai ona katak sei fó sertifikasaun bá na’in bá rai.
Prespetiva bá rai, tuir Peskizador MAPPF ne’e, haré katak Timor-Leste la’ós de’it problema de’it kona-bá títulu bá rai, balu hateten katak Timor-Leste ne’e rai bokur maibé sasán importasaun makaas. Maibé dadus hatudu katak ami halo levantamentu iha fulan hira liu-bá kotuk, relatóriu ne’e rasik lansa rasik husi sua Exelensia Primeiru Ministru rezultadu hatudu katak baze bá rai iha Timor ne’e rezultadu hatudu katak rai krekas.
Nia fundamenta, rai iha teritóriu Timor tomak kauze 50% ne’e rai krekas, menus loos atu apoiu nutrisisau sris ne’ebé atu apoiu oinsá hasa’e kresimentu ekonómiku no produsaun rai laran nian.
Nia subliña, atu hasae produsaun ne’e fatór tolu ne’e importante, primeiru tenke iha rai, segundu tenke iha fini, katak rai bele di’ak maibé fini la di’ak mós iha problema, terseiru maka rekursu sira, ne’e kompostu husi rekursu oioin hanesan rekursu umanu, no Investimentu sira ho fator sira seluk ne’ebé maka estimula produsaun iha Timor-Leste.
“Fator tolu ne’e fator prinsipál, entaun husi rekursu sira ita ko’alia kona-bá rai, ida maka rezultadu hatudu katak ita nia rai ne’e kuaze rai krekas, iha parte kosta súl ne’e rai bokur, maibé la’ós hotu-hotu, iha parte balun de’it, maibé jeralmente dadus membru maka ami hetan rai menus tebes,” tenik nia.
Iha fatin hanesan, Peskizador Nugroho Kacasungkana, konsidera katak dokumentu ne’e ladún foku liu kona-bá rekursu no seriedae.
“Ha’u hanoin ita enfrenta problema sériu loos tanba saída , tanba hanesan relatóriu hakerek ona hanesan rekursu, Timor-Leste ne’e hasoru problema no problema ida-ne’e ha’u hanoin ema barak haree ida-ne’e potensial barak seidauk mai,” hatete Peskizador Nugroho Kacasungkana.
Nia subliña, maibé tuir estudu sira hatudu katak Timor-Leste nia dependensia bá setór ida, ne’e absolutamente lori rekursu, estudu ne’e mai iha tinan rua liu-bá.
Nia dehan Timor-Leste atu diversifika ekonómia, tempu ne’e badak de’it, maibé atu evita, tuir nia katak Governu nia polítika debate ninia, husi Bayu Undan ho Greater Sunrise.
Iha relatóriu La’o Hamutuk hato’o rekomendasaun bá Governu atu inklui planu negosiu iha kritéria ba selesaun joven sira ne’ebé atu ba serbisu iha rai li’ur tuir programa empregu estranjeiru. Ida ne’e sei enkoraja joven sira iha planu no vontade ba oinsá uza sira nia osan, esperiensia no matenek ne’ebé sira hetan duranu partisipa iha programa ne’e hodi kontribui ba diversifika ekonomia bainhira fila mai Timor-Leste.
La’o Hamutuk mós husu bá Govenru katak, Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2027 husu Governu atu fó prioridade ba investimentu produtivu, liuliu iha agrikultura, produsaun fini, dezenvolvimentu juventude, transformasaun dijitál, indústria no infraestrutura, hodi apoia prosesu diversifikasaun ekonomia Timor-Leste.
Rekomendasaun ne’e hatudu katak hahú ho OJE 2027, investimentu públiku ba hasa’e produsaun agrikultura tenke orienta liu ba priense nesesidade konsumu doméstika. No Meta ne’e mak to’o 2028, produsaun agríkola rai laran bele fornese pelumenus 50% hosi nesesidade konsumu doméstika, tanba iha área produsaun fini, rekomendasaun husu Governu atu hahú investe iha produsaun fini iha rai
Jornalista: Marcelino Tomae
Written by: RafaFM
La’o Hamutuk Rekomenda Pontu Xave Tolu Ba Diversifikasaun Ekonomia iha Timor-Leste
todayOctober 12, 2026 19 3
Harii husi Nilton no Akita durante tempu susar sira hafoin referendu, Rádiu Rafa mosu nu’udar símbolu esperansa no rekonstrusaun iha Timor-Leste. Ida-ne’e maka estasaun rádiu dahuluk ne’ebé mosu hafoin independénsia, halibur foin-sa’e sira, habelar ksolok, no fó lian ba jerasaun foun, maski bainhira barak sei hela iha uma ne’ebé halo ho ahu-ruin hafoin destruisaun ne’ebé kauza hosi violénsia ne’ebé mosu hafoin referendu 1999, iha ne’ebé timoroan sira vota atu haketak hosi Indonézia no harii nasaun ida ne’ebé independente no livre.
Copyright Rafa.tl - Desenvolvido por Justweb.pt