Ouvir RAFA Ritmo, Voz e Coração de Timor
Díli, 26 Agostu 2026 (RAFA)-Ministru Interiór (MI), Francisco da Costa Guterres, fó orientasaun ona ba Servisu Migrasaun (SM) hodi buka tuir arguidu sira ba kazu Scam Call Centre hamutuk na’in-100-resin ne´ebé halai ses husi prosesu judisiáriu iha Timor-Leste.
“Ha’u haruka verifika hela, sira seidauk relata ba ha’u mais iha buat rua, ida kuandu iha ona medida koasaun, medida koasaun kuandu implementa ona sira bele fila ona, tanba sira ne’e la’ós mai kastigu. Ida fali mak sira dehan katak tenke tama nafatin sira halo aprezentasaun periodika ne’e buat seluk ida”, Ministru Interiór (MI) Francisco da Costa Guterres esplika hodi responde joranlista sira iha Palásiu Governu, Kuarta-ne´e.
Ministru Interiór haruka parte investigasaun hala’o hela investiga los duni ka lae ema sira ne’ebé envolve iha kazu Scam Call Centre ne’e halai no naran sira ne’ebé parte seguransa kaer ne’e sei nafatin iha Díli, tanba Tribunál Judisiál Primeira Instánsia Díli fó ona medida koasaun kuandu sira selu ona bele haruka fila.
Nia esplika, kuandu arguidu sira detensaun ne’e nunka bele halai sai husi Polísia. Tanba desizaun Tribunál nian iha medida tolu de’it, ida-ne’ebé prinsipais mak Prizaun Preventiva, ida mak sira aprezentasaun regular, ida-seluk mak medida kausaun selu pena ruma depois bele sai husi ne’ebá.
Ministru Interiór garantia sistema Servisu Migrasaun nian la’o ho di’ak, problema ne’e prosedimentu legais ne’e, tanba ne’e mak investiga la’o dadaun, sistema la’o hela mak ema tama no sai autoridade seguransa kaer ne’e.
Governante ne’e subliña, kuandu identifika ema ruma fasilita sidadaun estranjeiru sira envolve iha Scam Call Centre seidauk kumpri desizaun Tribunál, maibé haruka sai ne’e sei hetan medida rigor ba ema ne’ebé fasilita.
Jornalista: Juvinal Cabral dos Santos
Written by: RafaFM
MI Orienta Servisu Migrasaun Buka Arguidu Kazu Scam Call Centre Na’in-100-Resin Halai Husi Justisa
Harii husi Nilton no Akita durante tempu susar sira hafoin referendu, Rádiu Rafa mosu nu’udar símbolu esperansa no rekonstrusaun iha Timor-Leste. Ida-ne’e maka estasaun rádiu dahuluk ne’ebé mosu hafoin independénsia, halibur foin-sa’e sira, habelar ksolok, no fó lian ba jerasaun foun, maski bainhira barak sei hela iha uma ne’ebé halo ho ahu-ruin hafoin destruisaun ne’ebé kauza hosi violénsia ne’ebé mosu hafoin referendu 1999, iha ne’ebé timoroan sira vota atu haketak hosi Indonézia no harii nasaun ida ne’ebé independente no livre.
Copyright Rafa.tl - Desenvolvido por Justweb.pt