Noticias

Kazu Diretór Nasionál PCIC Fó Pistola Ba Nia Oan iha 2023 Kontínua Hela Investigasaun iha Ministériu Públiku

todayNovember 28, 2025 231 10 5

Background
share close

DILI, RAFA.tl– Kazu Diretór Nasionál Polísia Sientífiku Investigasaun Kriminál (PCIC, sigla portugés), Vicente Fernandes e Brito, fó pistola ba nia oan hodi treinu tiru iha fatin instalasaun treinu tiru iha Kaitehu, Postu Administrativu Bazartete, Munisípiu Liquiça, iha tinan 2023 sei kontínua hela investigasaun iha Ministériu Públiku (MP).

Notísia Relevante: PNTL Suspende Membru CSP Ne’ebé Fó Kilat ho Pistola Ba Sidadaun Estranjeiru

Prokuradór Jerál Repúblika (PGR, sigla portugés), Nelson de Carvalho. Imajen/Rafa.tl

Prokuradór Jerál  Repúblika (PGR, sigla portugés), Nelson de Carvalho, ba jornalista sira iha Palásiu Governu, Dili, Sesta (28/11/2025), konfirma katak  kona-bá kazu Diretór Nasionál PCIC ne’ebé fó pistola ba nia oan mane utiliza hodi prátika tiru iha área Kaitehu iha fulan-Outubru tinan 2023, Ministériu Públiku kontinua hela prosesu investigasaun.

Prokuradór Jerál  Repúblika Nelson de Carvalho rekoñes públiku preokupa tanba durante tinan-rua ona Ministériu Públiku  halo investigasaun ba kazu ne’e, maibé laiha transparánsia to’o ohin loron no liga ho kazu Membru Polísia Korpu Seguransa Pesoál  (CSP, sigla portugés) ida ne’ebé fó kílat marka M-Five (M5) ho pistola Glock 19 ba sidadaun estranjeiru ho nasionalidade Xinés ho inisiál SD ne’e nia prosesu parte  Komandu Jerál PNTL aplika ona sansaun disiplinár ba membru polísia loron-30 no sidadaun Xina ne’e  halo ona prosesu julgamentu ne’ebé Tribunál aplika  medida koasaun TIR tanba tenta atu sai husi territóriu Timor Leste.

Prokuradór Jerál Repúblika, Nelson de Carvalho esplika kona-bá nia prosesu investigasaun  ba kazu Diretór Nasionál PCIC fó kílat ba nia oan mane no membru CSP fó kílat ba sidadaun estranjeiru ho nasionalidade Xina ne’e iha hotu investigasaun.

“Prosesu ne’e tempu ita halo investigasaun, buat ida ita la’os asasik fila liman hanesan ne’e sai hanesan ne’e kedas. It- boot sira imajina, iha momentu ne’e se mak halo keixa ida-ne’e, ne’e mak ha’u dehan ba ita-bo’ot jornalista sira haré prosesu ne’e la’o de’it,” PGR Nelson de Carvalho hateten.

Iha fatin hanesan Provedór Direitus Humanus no Justisa (PDHJ), Virgílio da Silva Guterres, fó opiniaun katak labele tolera ho aktu sira ne’ebé lori arma Estadu fó arbiru ba ema sivíl uza hodi treinua tiru.

PDHJ haré husi aspetu boa Governasaun, ida-ne’e ema dehan abuzu de podér, tanba  uza sala ita-nia funsaun no utiliza sala fasilidade públiku no estadu nian, la’ós ba interese Estadu maibé ba interese pesoál.

“Ha’u hanoin fó kílat no pistola  la’ós fo sasán ba ema seluk, ida-ne’e hanesan ita fó destinu Estadu ninian ba ema seluk no ema estranjeiru, entaun lolós ne’e ita labele tolera,” Virgílio da Silva Guterres afirma.

Provedór ne’e konsidera kazu rua; Diretór Nasionál PCIC fó pistola ba nia oan mane ho membru Polísia CSP fó kílat no pistola ba sidadaun estranjeiru Xina ne’e laiha diferensa, ne’ebé presiza halo tratamentu hasoru autór sira tenke hanesan tuir lei.

“Ba Provedór asuntu hanesan ne’e asuntu seriu, entidade sira ne’ebé responsável  ba hola medida ne’e, tuir lolós ne’e hola medida tiha ona, medida saida mak hola tenke aprezenta ba públiku atu hatene, mais ita labele taka de’it, kuandu ita taka de’it, ne’e presedente ladi’ak, sa tan envovle entidade estadu ida, ne’e violasaun hasoru prinsípiu boa governasaun,” Virgílio Guterres afirma.

Provedór hatutan kazu rua hanesan ho nia nível violasaun ne’e hanesan, abuzu de podér tanba atribui sala, fó rekursu estadu nian ba ema seluk, ida ba oan no ida ba ema estranjeiru, rua ne’e violasaun hotu, ne’ebé ideál ne’e lolós prosesu ne’e la’o kleur tiha ona, ida uluk ne’e tenke la’o ona, depois ida ne’e la’o.

Virgílio Lamukan subliña ideál ne’e tenke iha tratamentu hanesan  ida ne’e mak prinsípiu igualidade justisa ema hotu hanesan iha lei nia oin no tenke aplika ida ne’e.

Sita husi média  Hatutan.com, iha entevista ida ho jornalista sira iha loron 14 fulan-Maiu 2024, Diretór PCIC, Vicente Fernandes e Brito,  rekoñese fó pistóla bá oan-mane hodi treinu tiru hamutuk ho membru  PCIC sira iha área Kaitehu, Suku Tibar, Postu Administrativu Bazartete, Munisípiu Liquiça.

Tempu ne’ebá Diretór Nasionál PCIC, Vicente Fernandes, esplika treinamentu ida-ne’e, PCIC realiza kada tinan, hala’o dala-rua. Iha tempu ne’ebá, sira konvida mós parte hosi Servisu Nasioná Intelijénsia (SNI) nian ba hotu.

“Ha’u nia oan mós iha ne’ebá hotu, ha’u nia oan dehan, apa, ha’u hakarak ba rona kilat tarutu, tanba ha’u nunka rona. Entaun, nia bá  depois sira dada tiha nia ba iha ne’ebá, tiru tiha, tres metrus, mais, ho bala treinu,” Diretór Nasionál PCIC, Vicente Fernandes e Brito, hateten bá jornalista sira hafoin seremónia aniversáriu estabelesimentu PCIC bá dala-10 ho tema “os ganhos e desafios” iha Salaun Multiusos, Bebora-Díli, Tersa, 14 fulan-Maiu  tinan 2024.

Vicente Fernandes e Brito dehan, partisipante iha treinamentu tiru anuál ne’e, la’os PCIC mesak, maibé mós husi eis Vise-Ministru Justisa, José Edmundo Caetano, iha mandu VIII Governu Konstitusionál, juiz sira, prokuradór sira, atuál Ministru Justisa, Sergio Hornai, ne’ebé uluk sei hanesan Komisáriu iha Comissão Anti Corrupção (CAC).

Diretór Nasionál PCIC ne’e mós hatene, tanba kazu ne’e divulga dala-barak iha públiku, kona-bá nia oan-mane mós envolve tiru iha atividade treinamentu ne’ebé PCIC rasik mak oraganiza. Tuir nia, dala-ruma mós tanba públiku hanoin katak durante ne’e nia servisu iha PCIC ne’e mak nia oan tiru de’it. Laiha tán buat seluk. Maibé, diretór PCIC konsidera buat hirak ne’e hanesan pensamentu ida ne’ebé mak subjetiva. Biar nune’e, nia prontu iha kualker oras, atu ema lori nia bá Ministériu Públiku hodi presta nia deklarasaun.

Nia hatutan, uluk kedas mós hanesan, bainhira deputadu sira hosi Komisaun B husu tuir informasaun hirak ne’e, nia hatete ba sira katak, nia iha buat ida prinsipiu legalidade nian. Laiha fali previléjiu ba iha imputasaun sira ne’e.

Reportajen ekipa Rafa.tl

Written by: RafaFM

Rate it

Sé maka ita

Harii husi Nilton no Akita durante tempu susar sira hafoin referendu, Rádiu Rafa mosu nu’udar símbolu esperansa no rekonstrusaun iha Timor-Leste. Ida-ne’e maka estasaun rádiu dahuluk ne’ebé mosu hafoin independénsia, halibur foin-sa’e sira, habelar ksolok, no fó lian ba jerasaun foun, maski bainhira barak sei hela iha uma ne’ebé halo ho ahu-ruin hafoin destruisaun ne’ebé kauza hosi violénsia ne’ebé mosu hafoin referendu 1999, iha ne’ebé timoroan sira vota atu haketak hosi Indonézia no harii nasaun ida ne’ebé independente no livre.

Kontaktu sira
error: Content is protected !!