Ouvir RAFA Ritmo, Voz e Coração de Timor
RAFA.tl– Konsellu Ministru desidi hodi autoriza Ministra Finansa, Santina José Rodrigues Ferreira Cardoso, atu halo negosiasaun ho Banku Aziátiku Dezenvolvimentu (ADB) kona-bá Akordu Empréstimu, ho komponente subvensaun, ba Projetu Hadi’a Estrada Nasionál – Faze I.
Iha komunikadu ofisiál ne’ebé Rafa.tl asesu husi Gabinete Média Prezidénsia Konsellu Ministru, kuarta (15/10/2025) hateten Projetu, ho orsamentu estimadu dólar amerikanu millaun 84,8, inklui modernizasaun kilómetru 42 hosi estrada nasionál entre Lospalos ho Iliomar, reabilitasaun ba ponte tolu (Seisál, Borouai no Malailada) ne’ebé lokaliza entre Baucau ho Lautem, nune’e mós implementasaun infraestruturas no reforsu institusionál hodi hametin reziliénsia klimátika komunidade iha suku neen ho risku aas ne’ebé lokaliza entre Lospalos no Iliomar, ne’ebé vulnerável ba inundasaun no rai-maran.
Finansiadu prinsipalmente liuhosi empréstimu konsesionál dólar amerikanu millaun 75 no subvensaun dólar amerikanu millaun 3 hosi ADB, projetu ne’e ho objetivu atu hadi’a konektividade rodoviária, hasa’e seguransa no promove reziliénsia klimátika iha komunidade lokál sira, tuir Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu 2011–2030 no ho metas nasionál atu adapta ba mudansa klimátika.
Tuir análize makroekonómika no fiskál, finansiamentu ida-ne’e la fó impaktu ba estabilidade orsamentál ka sustentabilidade dívida públika nasionál, ne’ebé mantein iha nível prudente no menus liu duke limite referénsia internasionál. Aleinde ne’e kustu efetivu hosi totál empréstimu ne’ebé iha, ki’ik liu retornu estimadu hosi Fundu Petrolíferu Timor-Leste nian, ne’ebé garante katak rekursu ba finansiamentu ida-ne’e iha nafatin vantajen ekonómiku no sustentável, kontribui hodi halo investimentu estratéjiku sein fó impaktu ba ekilíbriu hosi kontas públikas.
Reportajen Ekipa Rafa.tl
Written by: RafaFM
Governu Deside Halo Negosiasaun ho Banku Aziátiku Dezenvolvimentu (ADB)
Harii husi Nilton no Akita durante tempu susar sira hafoin referendu, Rádiu Rafa mosu nu’udar símbolu esperansa no rekonstrusaun iha Timor-Leste. Ida-ne’e maka estasaun rádiu dahuluk ne’ebé mosu hafoin independénsia, halibur foin-sa’e sira, habelar ksolok, no fó lian ba jerasaun foun, maski bainhira barak sei hela iha uma ne’ebé halo ho ahu-ruin hafoin destruisaun ne’ebé kauza hosi violénsia ne’ebé mosu hafoin referendu 1999, iha ne’ebé timoroan sira vota atu haketak hosi Indonézia no harii nasaun ida ne’ebé independente no livre.
Copyright Rafa.tl - Desenvolvido por Justweb.pt