Ouvir RAFA Ritmo, Voz e Coração de Timor
Ministru Justisa, Sérgio Hornai hamutuk ho parseiru sira lansa webside KLATU iha auditoriu Ministériu Justisa, Kinta (09/10/2025). Imajen/Rafa.tl
DILI, RAFA.tl- Governu liuhosi Ministériu Justisa (MJ) hamutuk ho Sekretáriu Estadu Igualdade (SEI) no International Organization for Migration (IOM) ho Polísia Sientífika Investigasaun Kriminál (PCIC, siglá português) halo lansamentu ba website Komisaun Luta Anti-Tráfiku Umanu (KLATU) hodi hasa’e vijilánsia iha sosiedade kontra krime tráfiku umanu iha Timor-Leste.
Ministru Justisa (MJ), Sérgio de Jesus Fernandes da Costa Hornai, ba jornalista sira iha auditóriu Ministériu Justisa, Caicoli, Kinta (09/10/2025), hateten lansamentu ida-ne’e hanesan kompromisu Governu nian, oinsá atu hakbiit instituisaun Estadu, liu-liu ba iha polítika dijitalizasaun oinsá atu habelar informasaun ba komunidade iha kuñesimentu hodi kontribui ba instituisaun sira atu iha vijilánsia ida másimu ba tráfiku umanu.
Ministru Sérgio Hornai hatutan, karik komunidade balu maka iha koñesimentu kona-bá aktu sira ne’ebé la’o iha sosiedade nia leet, sira mós bele kontaktu hodi bele aprezenta situasaun no keixa balu ba iha komisaun ne’e rasik.
“Sira halo kampañia maka’ás liuhosi Rádiu no Televizaun no ba halo desiminasaun ba iha suku no aldeia sira, diresaun nasionál direitu umanu no sidadania sira halo servisu maka’ás para tulun inan-aman sira, halo nafatin vijilánsia para ita-nia ema sira labele sai esploitasaun ba iha atividade sira ne’e,” Ministru Sérgio de Jesus Fernandes da Costa Hornai hateten.
Nia esplika, komisaun ne’e nia papel importante tebes, tutela iha Ministeriu Justisa nia membru sira, mai husi entidade estadu nian, sosiedade sivíl, órgaun polísia kriminál, servisu migrasaun, ministeriu públiku inklui ministériu justisa rasik hodi hakbiit servisu komisaun nian ne’ebé momentu ne’e sai preokupasaun públiku nian.
Xefe Misaun IOM, Dill, Timor-Leste, Jewel Ali hateten, IOM nia kompromisu maka atu sai parseiru ida hodi rezolve dezafiu migrasaun sira ne’ebé urjente liu ohin loron no IOM haree parseria ida-ne’e la’ós iha deklarasaun luan sira, maibé iha asaun konkreta ho valór akresentadu.
“Ha’u nia vizita sira foin lalais ne’e ba pontu sira kruzamentu fronteira nian iha Batugade, Salele, no Sakato halo dezafiu no oportunidade klaru tebes. Ha’u haree dedikasaun husi ita-boot nia ofisiál sira no realidade kompleksu ne ebé sira hasoru loroloron. Iha ne’e maka polítika hasoru prátika no iha ne’e duni, hodi hametin liña oin sira-ne’e, maka ami haree nesesidade kle’an ba ferramenta no sistema sira ne’ebé maka website ida-ne’e reprezenta,” Jawel Ali hateten.
Serbisu ida-ne’e la’ós de’it operasionál, ne’e fundamentál ba futuru estratéjiku Timor-Leste nian. Governasaun fronteira ne’ebé metin no medida sira kontra-tráfiku nian la’ós de’it kaixa sira ba membru ASEAN nian sira maka baze ba nasaun soberanu, reziliente no integradu ida.
Nia subliña IOM hamriik ho governu Timor-Leste no kompromete atu sai parseiru iha implementasaun hodi ajuda tradús vizaun PAN nian ba seguransa tanjível.
Iha fatin hanesan, Sekretáriu Estadu Igualdade (SEI), Elvina Sousa Carvalho, hateten husi parte Sekretariu Estadu Igualdade nafatin apresa ba servisu governu nian, liuhosi Ministériu Justisa ne’ebé buka dalan oinsá atu bele proteje Timoroan sira hotu bele seguru ho dignidade tomak atu halo migrasaun.
“Ema hotu atu hala’o migrasaun ne’ebé seguru, migrasaun ne’ebé maka prezerva dignidade umana, la’ós liuhosi trafiku umanu, la’ós liuhosi kualker tipu violénsia ne’ebé maka involve ema vulnerabilidade sira, liu-liu feto no labarik feto sira para hodi bele halo esplorasaun no trafiku umanu,” SEI Elvina Sousa Carvalho afirma.
SEI mós hanesan parte ida husi implementadór ba planu asaun nasionál tráfiku umanu nian, nafatin iha kompromisu atu servisu ho Ministériu Justisa ba implementasaun planu asaun nasionál ba tráfiku umanu ne’ebé maka iha hodi halo advokasia prevene kualker tipu violénsia bazeia ba jeneru iha Timor-Leste.
Diretór PCIC, Vicente Fernandes e Brito, hateten tráfiku umanu ne’e la’ós deit Polísia Kriminál nia dever, maibé governu tenke kontribui másimu ba iha prosesu prevensaun krime tráfiku umanu.
Vicente Fernandes e Brito afirma tráfiku umanu ne’e akontese dalaruma mós kauza husi kestaun ekonomia, tanba trafiku umanu nia bem juridiku maka ema ne’ebe sira explora ba iha prostituisaun, explora ba iha objetivu ruma ne’ebé halo ema seluk vítima.
“Ohin lansamentu ne’e ita fó porsaun importante ba iha vida prevensaun, plataforma ne’e ekipamentu ida, ne’e instrumentu ida para atu bele kontribui iha prosesu prevensaun krime,” Vicente Fernandes e Brito hateten.
Hafoin lansamentu ne’e, Governu mós kontinua dezafia komunidade sira ne’ebé maka hasoru kazu sira hanesan ne’e, bele diretamente ba hato’o iha komisaun, bele mós vizita direta website KLATU hodi bele hato’o keixa.
Reportajen ekipa Rafa.tl
Written by: RafaFM
Harii husi Nilton no Akita durante tempu susar sira hafoin referendu, Rádiu Rafa mosu nu’udar símbolu esperansa no rekonstrusaun iha Timor-Leste. Ida-ne’e maka estasaun rádiu dahuluk ne’ebé mosu hafoin independénsia, halibur foin-sa’e sira, habelar ksolok, no fó lian ba jerasaun foun, maski bainhira barak sei hela iha uma ne’ebé halo ho ahu-ruin hafoin destruisaun ne’ebé kauza hosi violénsia ne’ebé mosu hafoin referendu 1999, iha ne’ebé timoroan sira vota atu haketak hosi Indonézia no harii nasaun ida ne’ebé independente no livre.
Copyright Rafa.tl - Desenvolvido por Justweb.pt