Destaques

Governu Hahú Análize Reforma Jestaun Bá Rekursu Umanu iha Administrasaun Públika

todaySeptember 8, 2025 100

Background
share close

DILI, RAFA.tl– IX Governu Konstitusionál, liuhosi Reuniaun Estraordináriu Konsellu Ministru, Segunda (08/09/2025), hahú análiza aprezentasaun husi Prezidente Komisaun Funsaun Públika, Agostino Letêncio de Deus, kona-bá reforma jestaun bá rekursu umanu iha administrasaun públika.

Notísia Relevante: PN Sei Buka Hatene Dezentendimentu Bá Reabilitasaun Estádiu Munisipál Dili, PM Xanana: Konsellu Ministru Aprova Tiha Ona

Iha komunikadu ofisiál ne’ebé Rafa.tl asesu husi Gabinete Média Prezidénsia Konsellu Ministru, relata objetivu husi aprezentasaun ne’e mak atu subliña dezafiu no lakuna prinsipál iha jestaun no planeamentu forsa traballu Estadu nian, análize fatór sira ne’ebé kontribui bá aumentu númeru traballadór no despeza bá saláriu no vensimentu, no mós aprezenta rekomendasaun sira ne’ebé ho objetivu atu moderniza mekanizmu jestaun no asegura efisiénsia boot-liu iha utilizasaun rekursu públiku.

Inisiativa ida-ne’e tama iha ámbitu Despaxu Primeiru-Ministru nú. 02/GPM/I/2025, loron 22 fulan-Janeiru, ne’ebé determina kriasaun grupu traballu ida bá reforma jestaun rekursus umanus iha Administrasaun Públika.

Grupu ida-ne’e kompostu hosi reprezentante Komisaun Funsaun Públika no Ministériu Finansas, ho responsabilidade atu estuda dimensaun ne’ebé adekuada bá forsa traballu, haree fila-fali sistema karreira no polítika remuneratória, dezenvolve mekanismu integrasaun entre sistema jestaun rekursu umanu no finanseiru, no mós propoin orsamentu bá formasaun no kapasitasaun pesoál, iha artikulasaun ho Fundu Dezenvolvimentu Kapitál Umanu (FDCH, sigla portugés).

Reportajen ekipa Rafa.tl

 

 

Written by: RafaFM

Rate it

Sé maka ita

Harii husi Nilton no Akita durante tempu susar sira hafoin referendu, Rádiu Rafa mosu nu’udar símbolu esperansa no rekonstrusaun iha Timor-Leste. Ida-ne’e maka estasaun rádiu dahuluk ne’ebé mosu hafoin independénsia, halibur foin-sa’e sira, habelar ksolok, no fó lian ba jerasaun foun, maski bainhira barak sei hela iha uma ne’ebé halo ho ahu-ruin hafoin destruisaun ne’ebé kauza hosi violénsia ne’ebé mosu hafoin referendu 1999, iha ne’ebé timoroan sira vota atu haketak hosi Indonézia no harii nasaun ida ne’ebé independente no livre.

Kontaktu sira
error: Content is protected !!