Desporto

Proposta Orsamentu Jerál Estadu 2026 Hamutuk Billaun US$2.291

todaySeptember 30, 2025 94

Background
share close

DILI, RAFA.tl– Governu liu husi reuniaun Konsellu Ministru iha Palásiu Governu, Dili, Tersa (30/09/2025), aprova proposta Orsamentu Jerál Estadu (OGE) tinan 2026 ne’ebé aprezenta hosi Ministra Finansa, Santina José Rodrigues F. Viegas Cardoso, ho totál konsolidadu billaun US$2.291.

Iha komunikadu ofisiál ne’ebé Rafa.tl asesu husi Gabinete Prezidénsia Konsellu Ministru, relata orsamentu ne’ebé prevee ho montante billaun US$2.215 ba Administrasaun Sentrál no millaun US$60 ba Rejiaun Administrativa Espesiál Oé-Cusse Ambeno (RAEOA) ne’ebé millaun $30 korresponde ba reseita rasik.

Seguransa Sosiál iha orsamentu hamutuk millaun US$170, ne’ebé millaun US$46 mai hosi reseita rasik.

Proposta Orsamentu Estadu 2026 kontinua estratéjia  IX Governu Konstitusionál no Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu 2011-2030, hodi kanaliza rekursu sira hodi hametin kapitál sosiál, investe iha infraestrutura, diversifika ekonomia, no hametin governasaun di’ak.

Kona-bá perspetiva makro-ekonómika ba 2026, Governu projeta kresimentu PIB 4,5%, ne’ebé hetan apoiu hosi aumentu iha konsumu privadu no investimentu públiku, no inflasaun média anuál ne’ebé estabiliza besik 1,2% hafoin tuun ba 0,5% iha 2025.

Entre medida orsamentál prinsipál sira, tuirmai ne’e destaka

Setór sosiál millaun US$74.2 ba saúde (inklui millaun  US$55.9 ba kuidadu saúde primáriu no millaun US$4.5 ba reabilitasaun no konstrusaun ospitál).

Ba Edukasaun millaun US$35.8 (ho reforsu ba Programa Merenda Eskolár, konstrusaun no reabilitasaun ba sala-de-aula, reforma kurríkulu, no formasaun ba profesór sira), millaun US$18.4 (ne’ebé ba protesaun sosiál). Millaum US$170 ba Seguransa Sosiál no millaun US$10.4 ba programa Bolsa da Mãe ba asisténsia infánsia nian.

Setór Infraestrutura, millaun US$436 ba kapitál dezenvolvimentu, ho millaun US$300 aloka ba fundu infraestrutura, millaun US$107 ba dotasaun ministeriál sira, no millaun US$29 ba munisípiu sira. Inklui mós millaun US$223.4 ba enerjia (ba espansaun no modernizasaun rede elétrika nasionál, estudu sira ba infraestrutura petrolífera, no dezenvolvimentu projetu Tasi Mane) no millaun US$20.2 ba agrikultura (ba reabilitasaun sistema irigasaun no medida sira hodi promove aumentu produtividade agríkola no mekanizasaun).

Setór Ekonómiku, millaun US$32.1 atu apoia empreza no kooperativa mikro, ki’ik no médiu no promove esportasaun no kualidade produtu, millaun US$4.3 atu apoia medida sira iha área komérsiu no indústria nian, partikularmente ba hametin lojístika, promove investimentu estranjeiru, no sustentabilidade industriál; millaun US$104.7 ba setór petrolíferu, inklui esplorasaun ba bloku foun petróleu no minerál sira, estudus ba projetu Tasi Mane, no dezenvolvimentu petrolíferu; millaun US$5.2 ba kriasaun sentru turizmu sira hodi apoia Programa Nasionál ba Promosaun.

Setór Institusionál no Governasaun Di’ak, millaun US$12,7 hein atu hametin diplomasia no garante kumprimentu ba rekizitu adezaun ba ASEAN, millaun US$16,2 atu hametin setór justisa, millaun US$37.1 atu apoia prosesu desentralizasaun no modernizasaun jestaun finanseira públika no millaun US$6.2 ba reforma funsaun públika no formasaun ba funsionáriu sira.

Ho proposta ne’e, Governu buka atu garante implementasaun sustentável ba ninia polítika públika sira, konsolida integrasaun rejionál, no promove dezenvolvimentu inkluzivu, hodi prepara nasaun ne’e ba dezafiu ekonómiku no sosiál tinan lima oin mai.

Reportajen ekipa Rafa.tl

 

Written by: RafaFM

Rate it

Sé maka ita

Harii husi Nilton no Akita durante tempu susar sira hafoin referendu, Rádiu Rafa mosu nu’udar símbolu esperansa no rekonstrusaun iha Timor-Leste. Ida-ne’e maka estasaun rádiu dahuluk ne’ebé mosu hafoin independénsia, halibur foin-sa’e sira, habelar ksolok, no fó lian ba jerasaun foun, maski bainhira barak sei hela iha uma ne’ebé halo ho ahu-ruin hafoin destruisaun ne’ebé kauza hosi violénsia ne’ebé mosu hafoin referendu 1999, iha ne’ebé timoroan sira vota atu haketak hosi Indonézia no harii nasaun ida ne’ebé independente no livre.

Kontaktu sira
error: Content is protected !!