Desporto

CDTL Konsidera Konsentrasaun Atleta sira Ba Eventu Asian Games Japaun Minimu Liu

todayAugust 4, 2026 76 1

Background
share close

Díli, 04 Agostu 2026 (RARA.TL) – Prezidente Konfederasaun Desportiva Timor-Leste (CDTL), Afrânio Xavier Amáral,  konsidera konsentrasaun atleta sira ba iha eventu internasionál Asian Games Japaun 2026 minimu liu no sei fó impaktu ba performa atleta sira nian iha Asian Games ne’ebé realiza iha Aichi–Nagoya, Japaun.

“Ho preparasaun ne’e ita bele dehan katak badak demais no iha tempu ne’ebé kurtu demais, ha’u sujere ba governu atu ba oin ita tenke preparasaun ho periode ida ne’ebé tenke naruk, nune’e bele kompleta ita-nia kondisaun fizika atleta sira antes atu ba halo kompetisaun,” Afrânio Xavier Amáral ba jornalista sira iha Otel Golden Star, Audian, Segunda-ne’e.

Nia hatutan, Asian Games kompetisaun ida ne´ebé prestijiu teb-tebes ba rejiaun sudeste aziátiku, partisipasaun husi nasaun  45 ne’ebé maka’ás. Tanba  ne’e, kondisaun ho preparasaun atleta Timoroan sira-nian ho durasaun tempu fulan ida, sei  labele atinji prestasaun bainhira compete ho  atleta sira ne´ebé mak iha rejiaun aziatiku nian.

“Ami nia sujestaun ba tinan oin, ita sei enfrenta jogu ida importante tebes Sea Games 2027 iha Malázia. Ha’u espera katak antisipada ona ho esperiensia  ida-ne’e, ita tenke halo preparasaun ne’ebé mak sedu tuir planeamentu husi CDTL hamutuk ho federasaun desportiva tomak,” Afrânio Xavier Amáral  hateten.

Total atleta ne’ebé mak partisipa eventu internasionál Asian Games iha Aichi–Nagoya, Japaun hamutuk na’in-13, kompostu husi modalidade Atletismu na’in –tolu, Natasaun na’in-rua, Voley Praia na’in –rua, Taekwondo na’in-ida, Halterofilismu na’in-rua, Wresting na’in-ida no Archeri na’in-rua.

 Jornalista: David Gonçalves

Written by: RafaFM

Rate it

Sé maka ita

Harii husi Nilton no Akita durante tempu susar sira hafoin referendu, Rádiu Rafa mosu nu’udar símbolu esperansa no rekonstrusaun iha Timor-Leste. Ida-ne’e maka estasaun rádiu dahuluk ne’ebé mosu hafoin independénsia, halibur foin-sa’e sira, habelar ksolok, no fó lian ba jerasaun foun, maski bainhira barak sei hela iha uma ne’ebé halo ho ahu-ruin hafoin destruisaun ne’ebé kauza hosi violénsia ne’ebé mosu hafoin referendu 1999, iha ne’ebé timoroan sira vota atu haketak hosi Indonézia no harii nasaun ida ne’ebé independente no livre.

Kontaktu sira
error: Content is protected !!