Noticias

CFP Finaliza Ajustamentu Salariál Bá Instituisaun Estadu 94 husi Totál 113

todayApril 8, 2026 75

Background
share close

Díli, 08 Abríl 2026 (RAFA.tl)–Komisaun Funsaun Públika (CFP, sigla portugés) halo ona prosesu ajustamentu salariál ba instituisaun Estadu hamutuk 94, ne’ebé inklui Institutu Públiku no Empreza Públika, husi totál instituisaun Estadu hamutuk 113.

Notísia Relevante: Rejime Foun Ba Kontratu Termu Sertu, Provoka Atrazu Pagamentu Saláriu iha Timor-Leste

Informasaun ne’ebé Komisáriu CFP ba Asuntu Forsa Traballu, José Telo Soares Cristóvão, relata katak atuálmente hela de’it instituisaun 21 mak sei kontinua halo ajustamentu iha tempu tuir mai. Ajustamentu salariál ne’e bazeia ba Dekretu-Lei Nú. 3/2026 kona-ba Rejime Kontratu Termu Sertu iha Administrasaun Públika.

Ba jornalista, Tersa (07/04/2026), Komisáriu CFP José Telo Soares Cristóvão, esplika ajustamentu salariál rejime foun ba funsionáriu kazuais sira-ne’e la’o tuir Dekretu-Lei Nú. 3/2026 kona-bá Kontratu Termu Sertu.

CFP hamutuk ho Ministériu Finansas (MF) hala’o hela sosializasaun liu husi ajustamentu salariál ba liña ministeriál, institutu públiku, no empreza públika sira, hodi ajusta tuir orsamentu ne’ebé aloka ba kada instituisaun.

Definisaun ba saláriu termu sertu, asesór nasionál, no asesór internasionál ne’e sai hanesan kompeténsia kada liña ministeriál no instituisaun ida-idak nian.  Hafoin ne’e, sira haruka fali ba CFP hodi verifika Termu de Referénsia (ToR) no nesesidade servisu, antes haruka fali ba Ministériu Finansas.

Objetivu fundamentu husi prosesu ne’e mak atu aposta ba dadus kazuais no termu sertu hodi ajusta fali ba rejime jerál.

Kona-bá posibilidade atu redús númeru funsionáriu kazuais iha instituisaun Estadu, José Telo esplika katak desizaun ne’e kabe ba kompeténsia liña ministeriál ida-idak nian, ne’ebé tenke bazeia ba termu de referénsia, kompeténsia, no nesesidade servisu iha instituisaun nian laran.

Molok ne’e, Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão, hala’o vizita urjente ida  ba CFP hodi konfirma pagamentu ba kontratu termu sertu sira.

Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão orienta ba Komisaun Funsaun Públika, tenki prosesa tuir regras no prosedimentu lei sira ne’ebé hatúr ona.

Molok ne’e, Provedoria Direitos Umanus no Justisa (PDHJ) konsidera Rejime jurídiku Termu Sertu ka Dekretu-Lei Nú. 3/2026 kona-bá Kontratu Termu Sertu,  iha Violasaun ba Direitus Umanus, tanba prova atrazu iha pagamentu saláriu ba funsionáriu kontratu termu sertu sira ne’ebé pendente durante fulan rua atu ba fulan-tolu ona (Janeiru-Fevereiru no Marsu) iha liña ministeriál sira.

Provedór Direitus Umanus no Justisa, Virgílio da Silva Guterres ‘’Lamukan’’ ba Rafa.tl iha Farol, Díli, Tersa, 24 Marsu 2026, informa PDHJ husu ona Komisaun Funsaun Públika (CFP) hodi hato’o preokupasaun kona-bá Dekretu lei nú. 3/2026, 03 de Fevereiru, kona-bá rejime foun ne’ebé vigora iha loron 03 fulan-Fevereiru, maibé lei refere vale hotu iha fulan-Janeiru, tenke ajusta hotu, no iha ajustamentu balu ne’ebé halo entidade hotu la iha osan atu halo pagamentu ba funsionáriu sira, tuir tabela ne’ebé mai husi Komisaun Funsaun Públika.

PDHJ hato’o ona preokupasaun ida ne’e ba iha Komisaun Funsaun Públika, karik iha ajustamentu  sira-ne’e iha razaun balu ne’ebé presiza halo fiskalizasaun.

Jornalista: Elio dos Santos da Costa/Editór: Vito Salvadór

 

 

Written by: RafaFM

Rate it

Sé maka ita

Harii husi Nilton no Akita durante tempu susar sira hafoin referendu, Rádiu Rafa mosu nu’udar símbolu esperansa no rekonstrusaun iha Timor-Leste. Ida-ne’e maka estasaun rádiu dahuluk ne’ebé mosu hafoin independénsia, halibur foin-sa’e sira, habelar ksolok, no fó lian ba jerasaun foun, maski bainhira barak sei hela iha uma ne’ebé halo ho ahu-ruin hafoin destruisaun ne’ebé kauza hosi violénsia ne’ebé mosu hafoin referendu 1999, iha ne’ebé timoroan sira vota atu haketak hosi Indonézia no harii nasaun ida ne’ebé independente no livre.

Kontaktu sira
error: Content is protected !!